Barenca sala
| Barenca sala | |
|---|---|
| Barentsøya | |
 Dorsta līča piekraste salas ziemeļos | |
  Barenca sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Beringa jūra |
| Koordinātas | 78°25′N 21°27′E / 78.417°N 21.450°EKoordinātas: 78°25′N 21°27′E / 78.417°N 21.450°E |
| Arhipelāgs | Svalbāra |
| Platība | 1288 km² |
| Garums | 50 km |
| Platums | 50 km |
| Krasta līnija | 205 km |
| Augstākais kalns |
Solveigdumens 666 m |
| Administrācija | |
 Norvēģija | |
| Teritorija | Svalbāra |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Barenca sala Vikikrātuvē | |
Barenca sala (norvēģu: Barentsøya) ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, ceturtā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.[1]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Barenca sala izvietojusies arhipelāga vidusdaļā. Stūrfjords un Džinnevras līcis rietumos un ziemeļos to atdala no Špicbergenas, Frīmena šaurums dienvidos — no Edža salas, bet Olgas šaurums austrumos — no Karaļa Kārļa Zemes. Krasts klinšains, līčains, piekrastē daudz nelielu saliņu un klinšu. 43% no salas teritorijas aizņem Barenca ledājs ar salas augstāko punktu Solveigdumenu (666 m vjl).
Salā valda arktiskais jūras klimats ar tundrai raksturīgo dzīvnieku un augu valsti. Mīt leduslāči, ziemeļbrieži, Dorsta līcī salas ziemeļos ievērojama trīspirkstu kaiju kolonija. Visu salas teritoriju aizņem Dienvidaustrumu Svalbāras dabas rezervāts.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala nosaukta holandiešu jūrasbraucēja Vilema Barenca vārdā, kurš vadījis trīs holandiešu Arktikas ekspedīcijas, bet nekad šo salu nav redzējis. To, ka tā ir sala, noskaidroja norvēģu roņu mednieki tikai 19. gadsimta vidū. Līdz tam tika uzskatīts, ka sala ir savienota ar Špicbergenu.