Edgars Andersons

Edgars Andersons;
Personīgā informācija
Dzimis	1920. gada 17. jūnijā ; Tukums, Latvija
Miris	1989. gada 5. jūlijā (69 gadi); Sanhosē, Kalifornija, ASV
Pilsonība	ASV
Tautība	latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	Vēsture
Alma mater	Latvijas Universitāte; Čikāgas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi	Latvju enciklopēdija

Edgars Andersons (dzimis 1920. gada 17. jūnijā Tukumā, miris 1989. gada 5. jūlijā Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1920. gadā Tukumā. Mācījās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā. Studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā, kuru absolvēja 1943. gadā.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bija mācību lietu pārzinis un lektors Vircburgas Tautas augstskolā (1945—1949), vēlāk doktorands Vircburgas Universitātē (1946—1949) un latviešu studentu centra savienības vadītājs Vācijā un Baltijas studentu centrālās padomes priekšsēdētājs. 1949. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi ASV, studēja Pensilvānijass un Čikāgas Universitātēs. 1950. gadu vidū bija Leikforestas koledžas pedagogs, 1956. gadā ieguva doktora grādu Čikāgas Universitātē ar promocijas darbu "Kurši un Vestindija" (The Curonians and the Westindies). 1957. gadā ievēlēts par vēstures profesoru Sanhosē Universitātē, kopš 1957. gada konsultēja ASV federālo valdību un Kalifornijas štata valdību izglītības, militārajā un diplomātijas vēsturē. Latvju enciklopēdijas galvenais redaktors.

Miris 1989. gada 5. jūlijā Sanhosē.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

123 raksti (no tiem 30 svešvalodās) un 90 recenzijas un kritiskas esejas (no tām 64 svešvalodās) žurnālos: American Historical Rewiew, Baltic Rewiew, Baltische Briefe, Baltische Hefte, Caribbean Quarterly, Caribbean Studies, Ceļa Zīmes, Church History, Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Draugas, East European Quarterly, Hispanic American Historical Review, History, Izglītības Mēnešraksts, Jahrbücher für Geschichte Osteuropas, Journal of Baltic Studies, Journal of Central European Studies, Latvju Domas, Lituanus, Mitteilungen aus baltischen Leben, Revue Canadienne d’étude Slaves, Russian Review, Sauksme, Scandinavian Studies. scholar, Slavic Review, Swedish Pioneer Historical Quarterly, Treji Vārti, Universitas, Western Folklore, Zeitschrift für Ostforschung u.c.^[1]

Ziemeļamerikāņu prozas antoloģija (1—2), 1949.
Rietumu pasaule un rietumu apvārsnis, 1949.
Cross Road Country Latvia, 1953.
Tobago (arī vāciski un angliski), 1962.
Dzīves opera (Ādolfa Kaktiņa atmiņas), 1965.
Latvijas vēsture 1914.—1920. Daugava: Stokholma, 1967. (1982)
Latvijas vēsture 1920.—1940. Daugava: Stokholma, 1982. (1984)
Latvia – Past and Present, 1968.
Die Militärische Situation der baltischen Staaten, 1969.
Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. Daugavas vanagu apgāds: Toronto, 1983.
Tur plīvoja Kurzemes karogi. Stokholma: Daugava, 1970.
Senie kurzemnieki Amerikā un Tobago kolonizācija. Stokholma: Daugava, 1970.
The United States and the Soviet Union in the 1980s, 1981.
Latvijas ārpolītika 1920—1940, I—II.
Kā Narva, Pečori un Abrene tika iekļauta Krievijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā. Latvijas Vēsture 1/1991.
Dānijas sakari ar Baltijas zemēm no IX līdz XIII gadsimtam vēstures avotu gaismā. LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstis, 1990., Nr.1—2.