Eduards Blaus

Eduards Blaus Personīgā informācija Dzimis 1887. gada 22. maijā Taurupes pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1941. gada 4. augustā (54 gadi) Soļiļecka, Čkalovas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība latvietis Vecāki Jānis un Ede Blaui Brāļi Jānis, Roberts un Leopolds

Eduards Blaus (1887—1941) bija latviešu dzelzceļnieks un virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1887. gada 22. maijā Taurupes pagasta Purgaiļos zemnieku Jāņa un Mades Blauu ģimenē. Mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā un Maskavas Lazareva austrumu valodu institūtā, kopš 1913. gada strādāja Maskavas-Kazaņas dzelzceļa dienestā Mordvijā. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada beigās atgriezās dzimtenē.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 16. februārī tēva mājās kopā ar brāļiem izturēja kauju ar mājās iebrukušajiem lielinieku miličiem un atkāpās pāri frontes līnijai uz Valku, kur 23. februārī viņus ieskaitīja Ziemeļlatvijas brigādes Valmieras kājnieku pulkā. 3. aprīlī pie Jaunlaicenes skolas Eduards Blaus parādīja varonību kaujā ar lieliniekiem, par ko vēlāk saņēma Lāčplēša ordeni. 1. jūnijā paaugstināts par leitnantu, iecelts par Smiltenes komandantu. 1919. gada 22. jūlijā viņu iecēla par Latvijas dzelzceļa 3. ekspluatācijas nodaļas priekšnieku Vecgulbenē.

1927. gadā sāka studēt Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Pēc Latvijas okupācijas turpināja strādāt par darbu vadītāju dažādos celtniecības uzņēmumos Rīgā.

1941. gada 25. februārī viņu kopā ar vecāko brāli Jāni apcietināja un 28. aprīlī piesprieda 10 gadu ieslodzījumu pēc Krievijas PFSR KK 58-8 panta. Miris 1941. gada 4. augustā Čkalovas apgabala Soļiļeckas cietuma slimnīcā.