Jānis Blaus

Jānis Blaus Personīgā informācija Dzimis 1880. gada 4. jūnijā Taurupes pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1941. gada 22. jūnijā (61 gads) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) Tautība latvietis Vecāki Jānis un Ede Blaui Brāļi Roberts, Eduards un Leopolds

Jānis Alberts Blaus (1880—1941) bija latviešu būvinženieris un virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1880. gada 4. jūnijā Taurupes pagasta Purgaiļos zemnieku Jāņa un Mades Blauu ģimenē. Mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā un RPI, iegūstot inženiera arhitekta grādu. Pirmā pasaules kara laikā kopš 1915. gada bija kara ceļu nodaļas darbu vadītājs Rīgas frontē. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas atgriezās tēva mājās.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 16. februārī savās tēva mājās kopā ar brāļiem izturēja kauju ar mājās iebrukušajiem lielinieku miličiem un atkāpās pāri frontes līnijai uz Valku, kur 23. februārī viņus ieskaitīja Ziemeļlatvijas brigādes Valmieras kājnieku pulkā. 7. aprīlī Jaunlaicenes pagastā pie Rušku mājām kopā ar brāļiem parādīja varonību kaujā ar lieliniekiem, par ko vēlāk saņēma Lāčplēša ordeni. 1. jūnijā paaugstināts par leitnantu, iecelts par Vecgulbenes komandantu, 7. augustā iecelts par Latvijas armijas satiksmes būvniecības nodaļas priekšnieku leitnanta — inženiera dienesta pakāpē.

Pēc atvaļināšanās no karadienesta 1921. gada 1. jūnijā atsāka strādāt par civilo inženieri, no 1926. gada bija Dzelzceļu virsvaldes tehniskās direkcijas civilbūvju daļas vadītājs. Aizsargu organizācijas loceklis. Pēc Latvijas okupācijas turpināja strādāt par vecāko arhitektu Dzelzceļu pārvaldes projektēšanas daļā.

1941. gada 25. februārī viņu apcietināja un 28. aprīlī piesprieda nāvessodu pēc Krievijas PFSR KK 58-13 panta. Nošauts Rīgas Centrālcietumā 1941. gada 22. jūnijā.

Projektētās celtnes

• Latviešu biedrības nams Liepājā, Rožu laukumā 5/6 (1934—1935)