Pāriet uz saturu

Marīna

Vikipēdijas lapa
Jans Porselliss, "Holandiešu kuģi viesuļvētrā" (1620), marīna. Londona, Grīnvičas Nacionālais Jūras muzejs
Ivans Aivazovskis, "Kauja pie Pilosas" (1848), marīna, Feodosija, I.Aivazovska gleznu galerija.
Aleksandrs Zviedrs, "Okeāna regate" (1981), marīna, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Marīna (no latīņu: marinus — 'jūras') ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs mākslas darbs, kas atveido jūras ainavu vai ar to saistītus motīvus.[1] Marīna var ietvert arī jūrmalas, ostu, kā arī zvejnieku darba ainas. Mākslinieks, kas strādā ainavu žanrā ir marīnists.

Marīnas motīvi bija sastopami jau Senās Ēģiptes, Senās Romas, Ķīnas un Senās Grieķijas mākslā, taču par pastāvīgu žanru marīna izveidojās 17. gadsimtā Holandē, kur tapa "tīras ainavas", attēlojot vietējo apkārtni.[2] Marīnas kompozīcijas tika veidotas kā plašas jūras panorāmas ar kuģiem vai laivām un viens no tā laika izcilākajiem flāmu marīnistiem ir minams Jans Porselliss.[3] Divus gadsimtus vēlāk šis žanrs guva plašu izplatību angļu, franču, krievu, vācu un citu tautu glezniecībā. 19. gadsimtā Krievijā plaši pazīstams kļuva izcilākais marīnists Ivans Aivazovskis.[4]

Vēsturiski marīnistu darbos iesākumā bija attēlota jūra, kuģi un laivas, bet, laikam ritot, sāka dominēt cilvēka jūtas un pārdomas par jūras tēmu,[4] cilvēka darbam un cīņai ar jūras stihiju.

Nozīmīgākie marīnisti latviešu mākslā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu mākslā viens no izcilākajiem marīnistiem ir Eduards Kalniņš. Naivisma manierē marīnas gleznojis Verners Kariņš. Jūras tēmai pievērsušies Jūlijs Feders, Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls.[4] Kā nozīmīgi marīnisti minami arī Aleksandrs Zviedrs, Valdis Kalnroze, Kārlis Melbārzdis, Nikolajs Petraškevičs, Herberts Siliņš, Staņislavs Kreics, Jūlijs Viļumanis, Bruno Aide, Jānis Osis, Laimdonis Grasmanis, Jānis Gailis, Laimonis Kupcis, Jānis Skučs un Uldis Zemzaris, akvarelisti Kārlis Sūniņš, Jānis Brekte, Romis Bēms, kā arī grafiķis Pauls Duškins.

Izmantotā literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC. ISBN 9984-36-962-5
  • Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006. ISBN 9984-05-732-1

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC. 106.lpp.
  2. Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.47.lpp.
  3. Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC.106.lpp.
  4. 4,0 4,1 4,2 http://www.jpd.gov.lv/lat/zina/2009/080709/jzl_25_06.pdf[novecojusi saite]