Sadarbs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mākslinieku biedrība "Sadarbs" 1926. gadā. 1. rindā no kreisās: Burkards Dzenis, Kārlis Miesnieks, Jānis Kuga, Jūlijs Madernieks, Alberts Prande, Jānis Siliņš. 2. rindā no kreisās: Rūdolfs Pelše, Kārlis Zāle, Kārlis Brencēns, Ludolfs Liberts.

Mākslinieku biedrība "Sadarbs" bija viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas tika nodibināta 1924. gadā un pastāvēja līdz 1940. gadam[1] un sevī apvienoja akadēmiski izglītotus latviešu māksliniekus.

Biedrības biedri bija Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji. "Sadarba" galvenais mērķis bija apvienot atšķirīgo radošo rokrakstu un dažādu paaudžu māksliniekus, lai veicinātu tradicionāli akadēmiskas ievirzes piekritēju sadarbību ar modernāku meklējumu piekritējiem. Makslinieku biedrība "Sadarbs" sekmēja staptautiskos kontaktus ar Franciju un Beļģiju ka rīkojot izstādes ārzemēs, tā arī aicinot piedalīties ārzemju māksliniekus Latvijas izstādēs. Tā kopš 1928. gada gandrīz katrā izstādē piedalījās kāds ārvalstu mākslinieks.

Biedrības dibinātāji bija Kārlis Zāle un Teodors Zaļkalns. "Sadarbā" darbojās arī tādi mākslinieki kā Ludolfs Liberts, Jūlijs Madernieks, Jānis Siliņš un Valdemārs Tone. Vēlākos gados par biedrības dalībniekiem kļuva Burkards Dzenis, Rūdolfs Pelše, Kārlis Miesnieks, Konrāds Ubāns, Jānis Kuga, Eduards Brencēns, Kārlis Brencēns, Augusts Annuss, Arijs Skride, Vilis Vasariņš, Eduards Kalniņš, Alberts Prande un citi. "Sadarba" biedri bija dažādu mākslas nozaru pārstāvji- tēlnieki, gleznotāji, lietišķās mākslas pārstāvji un arhitekti, kuru vidū minami Sergejs Antonovs un Ernests Štālbergs.[2]

Biedrības pastāvēšanas laikā notika 11 izstādes, kurās augstā profesionālā līmenī tika eksponēti reālistiski darbi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]