No 1892. līdz 1897. gadam Tērbatas Universitātē studēja teoloģiju, tad līdz 1898. gadam vēsturi un valodniecību. No 1902. gada — Vaivaras (tagad Narva-Jēsū) draudzes mācītājs. Sākoties Igaunijas brīvības cīņām 1918. gada rudenī, viņš bēga uz Rīgu.
1919. gada 9. aprīlī LSPR varas iestādes Frēzi arestēja un ieslodzīja Centrālcietumā, kur viņš saslima ar izsitumu tīfu. 1919. gada 22. maijā landesvērs padzina lieliniekus no Rīgas un mācītāju Frēzi atbrīvoja, tomēr 27. maijā viņš nomira no slimības komplikācijām.
