Edvīns Raups

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Edvīns Raups
Personīgā informācija
Dzimis 1962. gada 27. decembrī (56 gadi)
Sigulda, Latvijas PSR
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniecība
Valoda latviešu
Žanri Dzeja

Edvīns Raups (īstajā vārdā Edvīns Struka, dzimis 1962. gada 27. decembrī Siguldā)[1] ir latviešu dzejnieks un tulkotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edvīns Raups ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta 90. gados debitējušajiem dzejniekiem. Viņš apbalvots ar Klāva Elsberga prēmiju par publikācijām periodikā (1990), Latvijas Rakstnieku savienības Dzejas konkursa galveno balvu (1992), Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1995). Krājums "Uzvāri man kaut ko pārejošu" ieguvis Preses nama konkursa balvu (2002) un Dzejas dienu balvu (2003). Dzejolis "uz brīdi iestājas laiks..." saņēmis Olivereto balvu (2006), tas vēlāk iekļauts krājumā "Putn". Krājums "Putn" ieguvis Literatūras gada balvu (2008) un Ojāra Vācieša prēmiju (2009). Krājums "Mirklis šis" ieguvis "Latvju Tekstu" dzejas balvu (2013), tas nominēts Literatūras gada balvai. F. Garsijas Lorkas "Lekciju" tulkojums nominēts Literatūras gada balvai. Krājums "Ugunsnedrošs pulss" nominēts Literatūras gada balvai.

Tulkojumi no spāņu valodas: Hulio Kortasara "Klasīšu spēle" (2001), Gabriela Garsijas Markesa "Par mīlestību un citiem dēmoniem" (2005), Ernesto Sabato "Tunelis" (2006), Migela de Unamuno "Migla" (2007), Federiko Andahazi "Anatoms" (2007) un "Žēlsirdīgās" (2008), Luisa Sepulvedas "Sirmgalvis, kas lasīja mīlas romānus" (2009), Horhes Luisa Borhesa "Smilšu grāmata" (2010), Rakelas Martinezas "Vienradža ēnas" (2012), F. Garsijas Lorkas "Lekcijas" (2013) un "Lugas" (2019) un Luisa Martina Santosa "Klusuma laiks" (2015).

No portugāļu valodas tulkojis Paulu Koelju grāmatas "Alķīmiķis" (1998), "Ceļavārdi gaismas bruņiniekam" (2000), "Veronika grib mirt" (2000), "Nelabais un senjorita Prima" (2002), "Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju" (2003), "Vienpadsmit minūtes" (2004), "Zahir" (2005), "Portobello ragana" (2008), "Burvja piezīmes" (2007), "Kā aizplūstoša upe" (2008), "Uzvarētājs ir viens" (2009), "Brida" (2010), "Alefs" (2011), "Akras manuskripts" (2012), "Sānsolis" (2014) un "Spiedze" (2016).

No krievu valodas tulkojis Viktora Šklovska memuārus "Sentimentāls ceļojums. Atmiņas 1917–1922" (2018).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vēja nav. Rīga: Liesma, 1991.
  • Dzīvo damies. Rīga: Egmont Latvija, 1995.
  • 33 mīklaini dzīves gadi un dzejoļi. Rīga: Likteņstāsti, 1997.
  • Uzvāri man kaut ko pārejošu. Rīga: Preses nams, 2002.
  • Putn. Rīga: Jānis Roze, 2008.
  • Mirklis šis. Rīga: Jānis Roze, 2013.
  • Ugunsnedrošs pulss. Rīga: Jānis Roze, 2016.

Citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Tillred mig något obeständigt" [Uzvāri man kaut ko pārejošu]. Zviedru valodā atdz. J. Kronbergs. Tollarp: Ariel Skrifter, 2003.
  • "Then Touch Me Here" [Tad pieskaries šeit]. Angļu valodā atdz. M. Gailītis. Toronto: Guernica Editions, 2010.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās (Otrais izd.). Zinātne. 2003. 479. lpp. ISBN 9984-698-48-3.