Egils Skallagrimsons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Egila sāgas manuskripts ar Egila Skallagrimsona iespējamo attēlu (17. gadsimta noraksts).

Egils Skallagrimsons (islandiešu: Egill Skalla-Grímsson; pirms 910 — pirms 990) bija Islandes vikingu virsaitis un dziesminieks (skalds), kura dzīve aprakstīta Egila sāgās. Viņš ar savu karadraudzi sirojis Norvēģijā, Kursā,[1] Dānijā un Anglijā.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no norvēģu vikingu skaldu dzimtas. Viņa vectēvs Kveldulfs (Kveld-Úlfr - "vakara vilks"), nevarēdams samierināties ar Norvēģijas ķēniņa Haralda Skaistmatainā valdīšanu (ap 872 — ap 931), kopā ar savu dēlu Skallagrimu (Skallagrímur Kveldúlfsson) ap 878. gadu izceļoja uz Islandi.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka Egils Skallagrima dēls ir dzimis klana vadoņa Skallagrima un viņa sievas Beras ģimenē Borgā (Borgarbyggð), Islandē pirms 910. gada. Teika stāsta, ka jau bērnībā viņš spēkā, auguma un dzejas talantā pārspējis savus vienaudžus un sacenties ar pieaugušajiem vīriem. Jau septiņu gadu vecumā ar kara cirvi nogalinājis savu rotaļu biedru par krāpšanos bumbas spēlē. 15 gadu vecumā viņš pametis tēva mājas Islandē un ar savu brāli Torolfu (Þórólfur) devies uz Norvēģiju, kur iestājies ķēniņa Haralda dienestā.

Uzskata, ka ap 925. gadu Egila karadraudze ieradās Kursā (tekstā: Kúrland). Egila sāgas 46. nodaļā vēstīts par to, ka sākumā vikingi ar kuršiem (tekstā: Kúrir) uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu. Kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā, kur jau ilgāku laiku kā karagūsteknis dzīvoja vikings Aki.

Vēlāk viņš siroja Dānijā un Anglijā, kur iestājies anglosakšu ķēniņa Etelstāna (Æðelstān; 924—939) dienestā. Pēc norvēģu ķēniņa Haralda nāves viņu izsludināja ārpus likuma. Vienīgi ar dzejas mākslas palīdzību Egils izglābās no norvēģu ķēniņa Ērika I Asiņainās āvas (Eirik I Blodøks; ap 931 — ap 933) dusmām un patvērās Islandē. Islandē viņam piedzima pieci bērni, bet divi dēli agri nomira, un Egils iegrima dziļā depresijā, remdējoties dzejā.

Dzīves nogali pavadīja sava brāļa Torolfa meitas ģimenē pie Reikjavīkas. Tur viņš Mosfellsbær kalnā apracis dārgumu lādi, kuru vēlāk velti meklējuši.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Piemineklis Borg í Mýrum pie Borgarnesas Islandē.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6855. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]