Pāriet uz saturu

Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu

Vikipēdijas lapa
  EP valstis, kas ratificējušas SK
  Parakstījušas, bet nav ratificējušas
  Neparakstījušās EP valstis
  EP valstis, kas atsaukušas konvencijas ratifikāciju
  Nav EP valstis

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu, zināma arī kā Stambulas konvencija, ir Eiropas Padomes konvencija, deklarēta kā vērsta pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Konvencijas mērķis ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un "vainīgo nesodāmības izbeigšana".

Parakstīšanas un ratificēšanas vēsture

[rediģēt | labot pirmkodu]

Stambulas konvenciju pieņēma 2011. gada 11. maija Eiropas Padomes (EP) sēdē. EP Ministru Komitejas lēmumā CM/De/Dec(2011) 1111 norādīts, ka Ministru Komiteja Konvenciju pieņēma un piekrita to atvērt parakstīšanai bez balsošanas. 2012. gada 12. martā to ratificēja Turcija, tai no 2013. līdz 2016. gadam sekoja vēl 20 valstis.[1] Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā, kad to bija ratificējušas 10 valstis, tai skaitā 8 EP dalībvalstis.[2] 2016. gada maijā to bija parakstījusi 41 valsts.[3]

Latvijas vārdā to 2016. gada 18. maijā parakstīja labklājības ministrs Jānis Reirs,[4] taču, lai konvencija stātos spēkā, tā bija jāratificē arī Saeimā.

Līdz 2019. gada 28. novembrim septiņas Eiropas Savienības dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Slovākija) parakstīja, bet neratificēja konvenciju.[5] 2020. gadā Satversmes tiesa pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma ierosināja lietu par trīs SK pantu atbilstību Satversmei.[6] 2021. gada 4. jūnijā Satversmes tiesa publiskoja savu lēmumu, atzīstot, ka norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Satversmei.[7] 2023. gada februārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par konvencijas ratificēšanu.[8] 2023. gada 30. novembrī Latvijas Saeima ratificēja konvenciju.[9]

Lēmumi par ratifikācijas atsaukšanu

[rediģēt | labot pirmkodu]

2021. gadā Turcija pieņēma lēmumu par Stambulas konvencijas ratifikācijas atsaukšanu.[10]

2025. gada 30. oktobrī arī Latvijas 14. Saeimas 56 deputāti no "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei!" un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijām nobalsoja par Stambulas konvencijas denonsēšanu.[11] 3. novembrī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pieprasīja likuma "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" otrreizēju caurlūkošanu, kā arī aicināja šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai.[12] Par atbalstu Valsts prezidenta lēmumam nobalsoja 53 Saeimas deputāti no "Apvienotā saraksta", "Progresīvo", "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības frakcijām.[13]

Struktūra

[rediģēt | labot pirmkodu]

Konvencijas ievadā uzsvērti tās mērķi, principi un pamatvērtības, īpaši akcentējot dzimumu līdztiesības nozīmi un sieviešu tiesību aizsardzību. Dokumentā atsaucas uz starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas sociālo hartu, ANO līgumiem un Romas statūtu.

I nodaļa ietver vispārīgus noteikumus, kuros definēta terminoloģija, piemēram, “vardarbība pret sievietēm”, “dzimums” un “dzimumu balstīta vardarbība”. Tajā arī noteikta konvencijas darbības joma un pamatprincipi. II nodaļa paredz integrētu valsts politiku un datu vākšanas mehānismus, uzsverot nepieciešamību izstrādāt koordinētus pasākumus vardarbības novēršanai, kā arī regulāri vākt, analizēt un publicēt statistiku un veicināt zinātniskos pētījumus.

III nodaļa ir veltīta vardarbības novēršanai. Tajā paredzēta sabiedrības izglītošana un informēšana, profesionāļu apmācība, kas strādā ar sievietēm un bērniem, kā arī dzimumu līdztiesības un stereotipu mazināšanas pasākumi. IV nodaļā noteikti aizsardzības un atbalsta mehānismi: patvēruma vietu, diennakts palīdzības tālruņu un juridiskās palīdzības pieejamība, kā arī īpaša uzmanība bērniem, kas ir vardarbības upuri vai liecinieki. Tāpat paredzēts speciālistu pienākums ziņot par iespējamiem gadījumiem.

V nodaļa nosaka materiāltiesību noteikumus un paredz kriminalizēt dažādas vardarbības formas, tostarp fizisku un seksuālu vardarbību, izvarošanu, piespiedu laulību, vajāšanu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu abortu un sterilizāciju. Tā arī ietver noteikumus par kompensācijas un aizsardzības mehānismiem cietušajiem. VI nodaļā noteikti policijas un tiesu iestāžu pienākumi, efektīvi un ātri izmeklēšanas mehānismi, kā arī upuru tiesību prioritāte pār apsūdzēto interesēm.

VII nodaļa paredz īpašus noteikumus migrācijas un patvēruma jomā, nodrošinot, ka sievietes netiek izraidītas uz valstīm, kur viņām draud vardarbība, un nosakot normas par patvēruma meklētāju un bēgļu tiesībām. VIII nodaļā regulēta starptautiskā sadarbība, kas ietver informācijas apmaiņu un koordinētus pasākumus vardarbības un cilvēku tirdzniecības apkarošanā.

IX nodaļa apraksta uzraudzības mehānismu, kurā galveno lomu spēlē neatkarīga ekspertu grupa GREVIO, kas seko līdzi konvencijas īstenošanai, un Konsultatīvā padome, kurā pārstāvētas dalībvalstis. X nodaļa ietver noslēguma noteikumus parakstīšanas, ratifikācijas un stāšanās spēkā procedūrām, kā arī paredz konvencijas denonsēšanas kārtību.

Iebildumi

[rediģēt | labot pirmkodu]

Iebildumi pret konvencijas ratificēšanu Latvijā tika pamatoti ar to, ka gandrīz visi uz sievietēm attiecošies konvencijas punkti jau tāpat esot iekļauti Latvijas likumdošanā, bet kopā ar šiem punktiem konvencijas latviešu valodas tulkojumā iekļauts arī apgalvojums, ka cilvēka dzimums (angļu: gender — 'dzimte') ir nevis bioloģiski noteikts, bet gan katra brīva izvēle.[14] Latviešu tulkojumos ir arī citas atšķirības no oriģināla, bet Satversmes tiesa lēmusi, vadoties no latviešu versijas.[15] Tas varot radīt juridiskas sekas, kad nepareizs tulkojums kļūst par tiesību normu.[16] Turklāt abos tekstos ir norādīts, ka sociālais dzimums ir tāpat aizstāvams no diskriminācijas kā bioloģiskais dzimums. Šāds princips konvencijas pretiniekiem nav pieņemams.[14] Tiek arī norādīts, ka dažu Ziemeļvalstu statistika liecina par reģistrēto vardarbības gadījumu pret sievietēm krasu pieaugumu, neraugoties uz konvencijas ratificēšanu tajās.[14]

Konvencijas tulkojums latviešu valodā

[rediģēt | labot pirmkodu]

2018. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotajā ekspertu konsīlijā norādīja uz vairākām atšķirībām konvencijas angļu un latviešu valodas formulējumos. Latvijas Universitātes profesors Igors Šuvajevs pauda uzskatu, ka konvencijas nosaukuma tulkojums ir neprecīzs, jo tā ir par vardarbības novēršanu un nepieļaušanu, nevis apkarošanu, kā arī ieteica jēdzienu victim labāk tulkot kā "cietušais", nevis "upuris".[17]

2019. gadā Valsts Valodas centrs (VVC) veica konvencijas tulkojumu latviešu valodā, ko 2023. gadā pēc Latvijas Republikas Labklājības ministrijas lūguma tas pārskatīja un precizēja atbilstoši ministrijas iesniegtajiem komentāriem.[18][19] Citstarp, "regulāri un selektīvi ievākt grupētus statistikas datus" mainīts uz "regulāri ievākt atbilstošus un grupētus statistikas datus", "esamība" aizvietots ar "esība", due diligence vairs tulkots nevis kā "pienācīga rūpība", bet gan "rūpības pienākums", "apmācīt" — ar "speciālistu sagatavošana" vai "sagatavot", kā arī "konvencija" rakstīta ar mazo, nevis lielo sākumburtu. Precizēti arī juridiski formulējumi, 1. panta e) punktā uzsverot vienotas pieejas nozīmi efektīvai sadarbībai, 46. panta f) punktu papildinot, lai skaidri norādītu vardarbības veidu, un 48. panta 1. daļu precizējot, ka alternatīvi strīdu izšķiršanas procesi nav obligāti.[20] Ministrija pauda, ka veiktās izmaiņas "ir absolūti tikai tehniski precizējumi", lai konvencijas tulkojumā lietoto terminoloģiju saskaņotu ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumiem, un "nekādā veidā neietekmē konvencijas kopējā tulkojuma saturu".[21]

2025. gadā Latvijas Republikas tiesībsardze Karina Palkova norādīja, ka konvencijas tekstā nav precīzi iztulkots termins "sociālais dzimums". Viņa uzsvēra, ka angļu valodā šis jēdziens tiek lietots citādi, tādēļ plāno lūgt precizēt definīciju un nodrošināt atbilstošāku tulkojumu.[22] Arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Marita Zitmane uzskata, ka tulkojums "sociālais dzimums" ir kļūdains, "jo sociālais dzimums neietver visu "gender" būtību – tajā ir tikai sociālais aspekts, ignorējot kultūras un simbolisko nozīmi – daļas, kas arī veido cilvēka identitāti.", tāpēc iesaka angļu vārdu gender tulkot kā "dzimte".[23] Tomēr Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa apšauba vārda "dzimte" piemērotību kā konvencijā lietotā gender tulkojumu. Viņa norāda, ka "mēģinājums tulkot jēdzienu gender burtiski, pēc analoģijas ar gramatisko dzimti novērots vienīgi Latvijā", bet "citās Eiropas valodās gender tulkots pēc analoģijas ar jēdzienu «dzimums» vai "dzimumdiference", vai arī, piemēram, slāvu valodās, pārņemts netulkojot."[24]

Reakcija uz konvencijas denonsēšanu

[rediģēt | labot pirmkodu]

Reakcija uz Polijas iespējamo izstāšanos no konvencijas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Kad 2020. gadā Polija paziņoja par nodomu izstāties no Stambulas konvencijas, tā saņēma asu starptautisko nosodījumu. Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Pejčinoviča Buriča nosauca Polijas nodomu par "trauksmi ceļošu" un paziņoja: "Izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu ļoti nožēlojama un nozīmīgs solis atpakaļ sieviešu aizsardzībā pret vardarbību Eiropā".[25][26] Francija tieši brīdināja, ka Polijai "nāksies rēķināties ar iespējamām finansiālām sekām", ja tā izstājas no konvencijas.[27] Šis drauds bija saistīts ar ES atveseļošanās fonda līdzekļiem un citu ES finansējumu, norādot uz iespējamu ekonomisko spiedienu. Eiropas Parlaments stingri nosodīja dalībvalstu mēģinājumus atkāpties no konvencijas, ar EP deputātiem dēvējot Polijas plānus par "kaunpilniem" un "skandaloziem",[28] Parlamenta deputāti uzsvēra, ka "vardarbība nav tradicionāla vērtība".

ES institūcijas norādīja, ka konvencijas pamešana varētu ietekmēt dalībvalstu piekļuvi ES finansējumam.[29][30][31][32] Polijas precedents radīja bažas par to, kā līdzīgi lēmumi varētu ietekmēt citas dalībvalstis, kas apšauba konvencijas noteikumus.[33]

Reakcija uz Latvijas iespējamo izstāšanos no konvencijas (2025)

[rediģēt | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas Saeimas 2025. gada 30. oktobra lēmuma par izstāšanos no konvencijas, 15 valstu diplomāti, tostarp Vācijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji, izteica bažas par Latvijas lēmumu.[34][35][36][37][38][39][40] Starptautiskie mediji norādīja uz "nopietn​ām sekām sieviešu aizsardzībai".[41]

Organizācija Amnesty International nosaucu lēmumu par "briesmīgu un bīstamu", brīdinot, ka tas "iedvesmo cilvēktiesību pretiniekus visā Eiropā un Centrālāzijā".[42] Organizācija uzsvēra, ka šāds lēmums "atbalsta autoritāru valdību centienus, kas attālinās no tiesiskuma un demokrātiskām vērtībām".

29. oktobrī ap 5000 cilvēku pie Saeimas nama un 6. novembrī vismaz 10 000 cilvēku Doma laukumā, kā arī simtiem cilvēku citās vietās Latvijā un ārzemēs, piedalījās protestos pret Latvijas izstāšanos no konvencijas.[43][44] Savukārt platformā "ManaBalss.lv" aicinājumu Valsts prezidentam neparakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas, parakstīja rekordliels cilvēku skaits, sasniedzot vairāk nekā 68 tūkstošus parakstu.[45]

Latvijas Valsts prezidenta reakcija

[rediģēt | labot pirmkodu]

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai paziņoja, ka Latvijas rīcība ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā, kas tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru. Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma.[46]

Atsauces

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Full list - Treaty Office - www.coe.int». Treaty Office (en-GB). Skatīts: 2023-10-09.
  2. ↑ «Signatures and ratifications». Council of Europe. 2013. gada 1. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. augustā. Skatīts: 2013. gada 1. jūlijs.
  3. ↑ «Full list - Treaty Office - publi.coe.int». Treaty Office (en-GB). Skatīts: 2023-02-16.
  4. ↑ «Reirs Latvijas vārdā paraksta Stambulas konvenciju». LETA. 2016. gada 18. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. maijā. Skatīts: 2016. gada 18. maijā.
  5. ↑ «Eiropas Parlaments mudina arī Latviju nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju». LSM.lv Ziņu redakcija. 2019.gada 28.novembrī. Skatīts: 2019.gada 3.decembrī.
  6. ↑ «LĒMUMS PAR LIETAS IEROSINĀŠANU». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. septembrī. Skatīts: 2020. gada 4. augustā.
  7. ↑ «Tiesa: Stambulas konvencija atbilst Satversmei». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-06-04.
  8. ↑ «Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa ES ratificēt Stambulas konvenciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-16.
  9. ↑ Jānis Kincis, Aleksandra Fahretdinova. «Saeima ratificē Stambulas konvenciju pēc teju 5 stundu debatēm» (latviešu). Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2023. gada 30. novembrī. Skatīts: 2024. gada 2. janvārī.
  10. ↑ «Turcijā stājies spēkā lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas». Ārvalstīs (latviešu). 2021-07-01. Skatīts: 2023-08-12.
  11. ↑ ««Vai nebūs kauns?» Saeima nolemj – Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-10-31.
  12. ↑ «Video: Saeimai vēlreiz būs jāskata izstāšanās no Stambulas konvencijas, lemj Rinkēvičs». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-11-03.
  13. ↑ Stambulas konvencijas denonsēšanas lēmumu atstāj nākamās Saeimas ziņā lsm.lv 2025. gada 5. novembrī
  14. 1 2 3 «Vija Beinerte: “Kāpēc “Re:Baltica” maldina sabiedrību, apzināti slēpjot Stambulas konvencijas zemūdens akmeņus?”». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-10-09.
  15. ↑ Baiba Rudevska. «Stambulas konvencija. Atrunas, deklarācijas un Satversmes tiesas spriedums kā juridisks brāķis». telos.lv (lv-LV), 2023-07-12. Skatīts: 2023-10-09.
  16. ↑ «Baiba Rudevska: Stambulas konvencijas piesegā tiek veikta dzimumu, ģimenes un sabiedrības dekonstrukcija». neatkariga.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-09.
  17. ↑ «Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotā ekspertu konsīlija „Par Stambulas konvenciju” slēdziens» (latviešu). Latvijas Zinātņu akadēmija. 2018. gada 21. maijs. Skatīts: 2025. gada 6. novembris.
  18. ↑ «Stambulas konvencijas tulkojums latviešu valodā izrādījies greizs» (latviešu). TV3 Latvija. LETA. 2023. gada 23. novembris. Skatīts: 2025. gada 6. novembrī.
  19. ↑ «Latviešu valodā nepareizi iztulkota Stambulas konvencija». jauns.lv (latviešu). LETA. 2023. gada 23. novembris. Skatīts: 2025. gada 6. novembrī.
  20. ↑ Anita Gušča. «“Esība, nevis esamība”. Kas tieši precizēts Stambulas konvencijas tulkojumā?» (latviešu). TV3 Latvija, 2023. gada 24. novembris. Skatīts: 2025. gada 6. novembrī.
  21. ↑ Jānis Kincis. «Ministrija: Stambulas konvencijas tulkojuma precizējumi ir tehniski un neietekmē tās būtību». Panorāma (latviešu) (Latvijas Sabiedriskais medijs), 2023. gada 24. novembris. Skatīts: 2025. gada 6. novembrī.
  22. ↑ «Tiesībsardze: Stambulas konvencijā latviešu valodā nav korekti iztulkota «sociālā dzimuma» definīcija». 1:1 (latviešu). Latvijas Sabiedriskais medijs. 2025. gada 21. oktobris. Skatīts: 2025. gada 6. novembrī.
  23. ↑ Jolanta Plauka. «Kas ir sociālais dzimums un «dzimtes ideoloģija»? Mītus un patiesību par Stambulas konvenciju skaidro LU pētniece» (latviešu). Latvijas Sabiedriskais medijs, 2025. gada 8. oktobris. Skatīts: 2025. gada 6. novembrī.
  24. ↑ Viktors Avotiņš. «Profesore Ausma Cimdiņa par Stambulas konvenciju: Vai tiešām jāparaksta viss, ko liek priekšā?». Neatkarīgā Rīta Avīze (latviešu), 2018. gada 16. februāris. Skatīts: 2025. gada 6. novembrī.
  25. ↑ «Poland's plan to quit domestic violence treaty causes concern». Euronews. 2020-07-26. Skatīts: 2025-11-01.
  26. ↑ «Poland should not withdraw from the Istanbul Convention, says Secretary General». Council of Europe. 2020-07-26. Skatīts: 2025-11-01.
  27. ↑ «Poland faces 'consequences' if exits women's rights treaty». Reuters. 2020-07-28. Skatīts: 2025-11-01.
  28. ↑ «EU policymakers condemn Poland over withdrawal from Istanbul Convention». The Parliament Magazine. 2020-07-26. Skatīts: 2025-11-01.
  29. ↑ «Rule of law conditionality regulation». European Commission. 2024-02-29. Skatīts: 2025-11-01.
  30. ↑ «CJEU Dismisses Actions against Rule-of-Law Conditionality to Safeguard the EU Budget». eucrim. 2022-02-15. Skatīts: 2025-11-01.
  31. ↑ Marco Fisicaro. «Beyond the Rule of Law Conditionality: Exploiting the EU Spending Power to Foster and Defend EU Common Values». European Papers, 2022. Skatīts: 2025-11-01.
  32. ↑ «What EU Conditionality Says about the Rule of Law». Cambridge University Press. 2025-01-18. Skatīts: 2025-11-01.
  33. ↑ «EK atbalstījusi 137 miljardu eiro atbrīvošanu no Polijai aizturētā ES finansējuma». Papucis.lv. 2024-02-28. Skatīts: 2025-11-01.
  34. ↑ «Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un vēl 12 valstu diplomāti bažījas par Latvijas gaidamo izstāšanos no Stambulas konvencijas». LSM. 2025-10-30. Skatīts: 2025-11-01.
  35. ↑ «Latvian vote to pull out of treaty on protecting women from violence prompts outcry». BBC News. 2025-10-31. Skatīts: 2025-11-01.
  36. ↑ «Latvian parliament votes to quit convention protecting women». Reuters. 2025-10-30. Skatīts: 2025-11-01.
  37. ↑ «Latvian Parliament votes to withdraw from domestic violence treaty». Associated Press. 2025-10-30. Skatīts: 2025-11-01.
  38. ↑ «Latvian Parliament votes to withdraw from domestic violence treaty». The Washington Post. 2025-10-30. Skatīts: 2025-11-01.
  39. ↑ «Latvia's parliament votes to withdraw from treaty protecting women from violence». France 24. 2025-10-30. Skatīts: 2025-11-01.
  40. ↑ «Latvia votes to exit treaty opposing violence against women». Deutsche Welle. 2025-10-30. Skatīts: 2025-11-01.
  41. ↑ «"Attālināšanās no demokrātiskām vērtībām." Ārvalstu mediji reaģē uz Latvijas balsojumu pret Stambulas konvenciju». TV3. 2025-10-30. Skatīts: 2025-11-01.
  42. ↑ «What World Media Are Saying About Latvia's Vote Against the Istanbul Convention». Inbox.lv. 2025-10-30. Skatīts: 2025-11-01.
  43. ↑ «Pie Saeimas tūkstoši protestē pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-02-09.
  44. ↑ «VIDEO: Vismaz 10 000 cilvēku Doma laukumā protestē pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-02-09.
  45. ↑ «Lūgums prezidentam neparakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas | ManaBalss.lv - līdzdalības platforma». manabalss.lv. Skatīts: 2026-02-09.
  46. ↑ Valsts prezidenta vēstule Saeimai, nododot lēmumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu otrreizējai caurlūkošanai

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Eiropas_Padomes_konvencija_par_vardarbības_pret_sievietēm_un_vardarbību_ģimenē_novēršanu_un_apkarošanu&oldid=4411759"