Jānis Reirs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Reirs
2016-08-29 BSPC Jānis Reirs by Olaf Kosinsky-8.jpg
Jānis Reirs 2016. gadā
Latvijas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās
Amatā
2004. gada 2. decembris — 2006. gada 8. aprīlis
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis amats izveidots
Pēctecis Ina Gudele
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
2014. gada 5. novembris — 2016. gada 11. februāris
Prezidents
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Priekštecis Andris Vilks
Pēctecis Dana Reizniece-Ozola
Latvijas labklājības ministrs
Amatā
2016. gada 11. februāris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents Raimonds Vējonis
Premjerministrs Māris Kučinskis
Priekštecis Uldis Augulis
Pēctecis Ramona Petraviča
Latvijas finanšu ministrs
Amata sākums
2019. gada 23. janvāris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Dana Reizniece-Ozola

Dzimšanas dati 1961. gada 23. septembrī (57 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Jaunais laiks (līdz 2011)
Vienotība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Gunda Reire
Profesija uzņēmējs
Augstskola Latvijas Universitāte

Jānis Reirs (dzimis 1961. gada 23. septembrī Rīgā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijušais īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās, labklājības ministrs un pašreizējais finanšu ministrs. Bijis arī vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, šobrīd ievēlēts 13. Saeimā. Pārstāv partiju "Vienotība" (iepriekš — to izveidojušo partiju "Jaunais laiks").

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Reirs 1990. gadā pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, studējis vakara nodaļā. Nodarbojies ar uzņēmējdarbību, bijis Dobeles ķīmiskās rūpnīcas "Spodrība" valdes priekšsēdētājs. Pirms tam bijis arī "Prudentia" partneris un direktors, "Trasta komercbankas" valdes loceklis un viceprezidents "Latvijas-Vācijas bankas" kredītdaļas vadītājs. 1989. gadā bija arī Rīgas pilsētas Centra rajona izpilddirektora palīgs.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas PSR laikā darbojies Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas komjaunatnes (ĻKJS) pirmorganizācijas vadībā, piedalījies Latvijas PSR ĻKJS XXIII kongresā un Vissavienības ĻKJS XX forumā.[1]

Kā pārstāvis no tolaik ļoti progresīvās[nepieciešama atsauce] komjaunatnes Centrālkomitejas piedalījas Vislatvijas tautas deputātu sapulces organizēšanā 1990. gada 21. aprīlī, kas pieņēma aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai Padomei atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.[2]

Politikā iesaistījies kā Einara Repšes izveidotās partijas "Jaunais laiks" biedrs un izvirzījies par vienu no tās līderiem. 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā, kur kļuva par Saeimas sekretāru. Pirmajā Aigara Kalvīša vadītajā valdībā J. Reirs ieņēma jaunizveidoto īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatu, ko saglabāja no 2004. līdz 2006. gadam, kad "Jaunais laiks" pameta valdību. J. Reirs atjaunoja Saeimas deputāta mandātu un kļuva par "Jaunā laika" ģenerālsekretāru Edgara Jaunupa vietā (šo amatu ieņēma līdz 2007. gadam). 2006. gadā J. Reirs tika ievēlēts 9. Saeimā. Šī sasaukuma laikā viņš bija arī iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces padomnieks. 2009. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2010. gadā kļuva par Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru.

2010. gadā J. Reirs kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta. Sākotnēji netika ievēlēts, taču kļuva par Saeimas deputātu Sarmītes Ēlertes vietā, kad viņa ieņēma ministra amatu. Vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.[3] Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās J. Reirs tika ievēlēts Saeimā no "Vienotības" saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā. 2014. gadā ticis ievēlēts arī 12. Saeimā.

2014. gada novembrī J. Reirs kļuva par finanšu ministru Laimdotas Straujumas valdībā.[4] 2016. gada februārī — par labklājības ministru Māra Kučinska valdībā.

2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. 2018. gada 28. novembrī, pēc Kārļa Šadurska kļūšanas par Eiropas Parlamenta deputātu un jau pēc tam, kad Kučinska valdības darbības termiņš bija beidzies, taču jauna vēl nebija izveidota, J. Reirs tika iecelts par izglītības un zinātnes ministra amata pienākumu izpildītāju.[5] 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, J. Reirs tajā kļuva par finanšu ministru.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Reirs ir precējies. Viņa dzīvesbiedre Gunda Reire (dzimusi Ignatāne) bijusi Saeimas priekšsēdētājas (un partijas biedres) Solvitas Āboltiņas biroja vadītāja, ieņēmusi arī citus amatus valsts pārvaldē un politiskās organizācijās. Ģimenē dzimusi meita.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas kompartijas laikraksta Cīņa 1987. gada 1. marta numurs: "Kāds tu esi, pirmrindniek?"
  2. «Tieši pirms 25 gadiem izšķīrās Latvijas liktenis». TVNET (latviešu). 2015-04-21. Skatīts: 2019-07-23.
  3. «Saeimas Budžeta komisiju vadīs Reirs». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
  4. Jānis Kincis. «Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā». Diena.lv, 2014. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 5. novembrī.
  5. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sadurskis-pamet-izglitibas-ministra-amatu-un-dodas-uz-eiropas-parlamentu.a301051/

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
amats izveidots
Latvijas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās
2004. gada 2. decembris2006. gada 8. aprīlis
Pēctecis:
Ina Gudele
Priekštecis:
Andris Vilks
Dana Reizniece-Ozola
Latvijas finanšu ministrs
2014. gada 5. novembris2016. gada 11. februāris
2019. gada 23. janvārispašlaik
Pēctecis:
Dana Reizniece-Ozola
amatā
Priekštecis:
Uldis Augulis
Latvijas labklājības ministrs
2016. gada 11. februāris2019. gada 23. janvāris
Pēctecis:
Ramona Petraviča