Elektriskais dzinējspēks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs. Slēgtā vadītāja kontūrā šis spēks ir vienāds ar ārējo spēku darbu, kas nepieciešams pozitīva vienības lādiņa pārvietošanai visa vadītāja garumā starp strāvas avota poliem.[1] Elektrodzinējspēku apzīmē ar vai , tā SI mērvienība ir volts (V).

EDS un Oma likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oma likums noslēgtai elektriskajai ķēdei:

, kur ir elektrodzinējspēks, ir strāvas stiprums, ir patērētāja pretestība, ir strāvas avota iekšējā pretestība.

, kur ir spriegums ārējā ķēdē (vadītājā, kas pieslēgts strāvas avotam), ir spriegums iekšējā ķēdē (strāvas avotā).

Ja strāvas avota polus savieno tieši (), caur avotu plūst īsslēguma strāva , kas ir maksimālā strāva, ko var iegūt no avota.

EDS un strāvas darbs un jauda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strāvas pilnais darbs , kur ir strāvas plūšanas laiks.

Līdzstrāvas avota jauda .

EDS mērīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektrodzinējspēku aptuveni var noteikt ar voltmetru, pieslēdzot to tieši strāvas avota poliem. Tad spriegums uz voltmetra spailēm (kur ir voltmetra pretestība) un, pēc Oma likuma pilnai ķēdei, . Ja , tad un  — voltmetrs uzrāda aptuvenu strāvas avota elektrodzinējspēku voltos.[1]

EDS strāvas avotu slēgumos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Saslēdzot strāvas avotus virknes slēgumā, tiek iegūts lielāks elektrodzinējspēks: .
  • Saslēdzot strāvas avotus paralēlā slēgumā, elektrodzinējspēks nemainās.[2]
  • Strāvas avotu jaukta slēguma elektrodzinējspēku aprēķina, izmantojot Kirhofa likumus un pakāpeniski vienkāršojot slēguma shēmu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 184.—191. lpp.
  2. «Последовательное и параллельное соединение источников тока». ido.tsu.ru. Skatīts: 27.08.2021.