Elfrīda Rapa

Vikipēdijas lapa
Elfrīda Rapa
Personīgā informācija
Dzimusi 1901. gada 28. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1966. gada 21. jūlijā (65 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Nodarbošanās pedagoģe
Dzīvesbiedrs Jānis Rapa (1885—1941)
Bērni dēls — Jānis Rapa (1938—2005)
Grāmatrūpnieka Jāņa Rapas un skolotājas Elfridas Petersones laulība 1934. gada 7. jūnijā

Elfrīda Rapa (dzimusi Pētersone, 1901. gada 28. februārī, mirusi 1966. gada 21. jūlijā) bija latviešu pedagoģe un grāmatu izdevēja. Latviešu Sieviešu Nacionālās Līgas valdes locekle. Viena no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājām. Bija precējusies ar grāmatizdevēju un vienu no apgāda "Valters un Rapa" dibinātājiem Jāni Rapu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gadā beigusi Rīgas 3. vidusskolu, 1922. gadā — Izglītības ministrijas pirmsskolas skolotāju kursus. No 1922. gada 1. septembra bija audzinātāja Rīgas Parauga pamatskolas bērnudārzā.[1] Pēc apprecēšanās ar Jāni Rapu 1934. gadā darbojās a/s "Valters un Rapa", bija valdes locekle, atbildīga par bērnu literatūras izdošanu.

Pēc Otrā pasaules kara strādāja Rīgas 49. pamatskolā un vidusskolā.[2] Mūža nogalē vadīja Annas Brigaderes muzeju "Sprīdīši" Tērvetē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 227. lpp. ISBN 9789934827051.
  2. «latvijaslaudis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 26. aprīlī.