Valters un Rapa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valters un Rapa
RapaLogo.jpg
Veids Grāmatnīca, apgāds, tipogrāfija
Dibināts 1912. gadā
Galvenais birojs Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV–1050
Produkti Grāmatas, kalendāri, brošūras, avīzes, žurnāli u.c.
Mājaslapa www.valtersunrapa.lv

Valters un Rapa ir 1912. gadā dibināts grāmatniecības uzņēmums Latvijā. Tas darbojas galvenokārt Latvijas tirgū un īsteno grāmatu un citu poligrāfijas izstrādājumu ražošanu un pārdošanu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1912. gadā 10. martā tika nolemts dibināt komanditsabiedrību "A.Valters,J.Rapa un biedri". Apvienojot Jāņa Rapas zināšanas un Artura Valtera pieredzi, kā arī abu naudas iekrājumus, Rīgā 1912. gada 1. jūnijā sāka darboties grāmatniecības uzņēmums - komanditsabiedrība "A. Valters, J. Rapa un biedri". Sākotnēji komanditsabiedrība darbojās Teātra ielā 9, agrākā K. Zihmaņa grāmatu veikala telpās. Pirmā pasaules kara laikā (1914-1918) Jānis Rapa vadīja komanditsbiedrības nodaļu Maskavā, bet Arturs Valters darbojās Rīgā. 1920. gadā "Valters un Rapa" no komantidsabiedrības kļuva par akciju sabiedrību, kā arī pārcēlās uz citām telpām Teātra ielā 11. 1924. gadā nomira Arturs Valters, 1925. gadā Jānis Rapa sāka sadarboties ar Jāni Grīnu.[1] Bieži ar firmu sadarbojās Pēteris Ērmanis, kurš publicēja savus darbus, kārtoja latviešu rakstnieku kopotos darbus, rakstīja grāmatām priekšvārdus un recenzijas. Plašās iespējas sevi parādīt izmantoja mākslinieks Niklāvs Strunke, kura ilustrācijas tika ietvertas dažādās grāmatās.[2] 1937 - 1940 gg. "Daugavas gadagrāmatas" literāro pielikumu rediģējusi Zenta Mauriņa[3]. 1920. gadā uzņēmums pārveidojās par akciju sabiedrību "Valters un Rapa" un līdz 1940. gadam kļuva par lielāko grāmatu izdevniecību Baltijā. Firmu 1941. gadā nacionalizēja padomju iestādes, grāmatas, kuras nebija pārdotas izputināja. Vācu okupācijas laikā, 1941. gada jūlijā, agrākie uzņēmuma akcionāri mēģināja tā darbību atjaunot, bet vācu varas iestādes tajā nebija ieinteresētas.[4]

Apgāds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc satura jau sākotnēji apgāds "Valters un Rapa" bija universāla tipa, kura būtiskākā nozīme - daudzpusība.[2] Laika posmā no 1912. līdz 1940. gadam apgāds visvairāk izdeva Annas Brigaderes darbus. Nozīmīgākie darbi, kurus apgāds izdeva līdz 1940. gadam ir: Krišjāņa Barona „Latvju Dainu” 2. iespiedums, Luda Bērziņa „Latvju Dainu” izlase, Pētera Šmits „Latviešu pasakas un teikas”, rakstu krājums „Latvieši” divos sējumos, Jāņa Dombrovskis „Latviešu mākslas vēsture”, Jūlija Madernieks „Raksti”, Annas Brigaderes un Rūdolfa Blaumaņa "Kopoti raksti", Volfganga Gētes „Fausts”, Dantes „Dievišķā komēdija”, Antona Tamsāres „Zeme un mīlestība”, grāmatu sērija „Latviešumāksla”, „Daugavas kalendārs” (1917 – 1921), „Daugavas gadagrāmata” (1922 – 1940), grāmatu sērijas „Jaunais zinātnieks” (65 izd.), „Latviešu klasiķi skolai” (39 izd.), „Rakstu avots” (83 izd.).[2]

Tipogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Valters un Rapa" tipogrāfija izdod dienasgrāmatas, kabatas, galda un sienas kalendārus, skolēnu dienasgrāmatas. Tāpat klientiem ir iespēja pasūtīt bukletus, plakātus, gada pārskatus, voblerus, reklāmas lapas, mapes, papīra maisus, katalogus, grāmatas, avīzes, žurnālus, brošūras, veidlapas, vizītkartes, aploksnes, biļetes un citus iespieddarbus.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]