E. Dikinsone dzīvoja noslēgtu dzīvi. Viņas dzīves laikā tika nopublicēti mazāk par desmit viņas dzejoļiem, lai gan Dikinsone tos bija sarakstījusi ap 1800 dzejoļiem. Un pat šie publicētie dzejoļi tika pakļauti redakcijai, lai tie atbilstu tā laika dzejoļu normām. Dikinsones dzejoļiem amerikāņu 19. gadsimta dzejā nav līdzīgu — tiem bija īsas rindas, nebija nosaukumu, metra un atskaņu sistēma bieži bija neregulāra.
Pēc Dikinsones nāves viņas radinieki sāka dzejoļus publicēt. Pirmais viņas dzejas krājums iznāca 1890. gadā un kļuva populārs, tam sekoja vēl vairāki. Šobrīd Dikinsone tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem amerikāņu 19. gadsimta dzejniekiem līdzās Voltam Vitmenam, viņas darbi tiek plaši pētīti un arī tulkoti citās valodās.
1921. gada 24. novembrī pirmais E. Dikinsones atdzejojums latviešu valodā (atdzejotājs Jānis Andrejs Burtnieks) laikrakstā "Amerikas Atbalss" (ASV).
1981. gada žurnāla "Karogs" 1. numurā parādījās Tamāras Zālītes raksts par E. Dikinsones dzeju saistībā ar viņas 150. dzimšanas dienu, kā arī četri Valda Bisenieka atdzejojumi.
2003. gadā Dailes teātrī iestudēta V. Lūsa monoizrāde "Skaistā no Amherstas", kurā E. Dikinsoni atveidoja Olga Dreģe, izrādes režisors bija Juris Strenga.