Juris Strenga
| Juris Strenga | |
|---|---|
| Dzimis |
Juris Strenga 1937. gada 13. jūnijā  Rīga, Latvija |
| Nodarbošanās |
aktieris režisors |
| Darbības gadi | No 1958. gada |
Juris Strenga (dzimis 1937. gada 13. jūnijā) ir latviešu aktieris, režisors.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Rīgā. Bērnību pavadījis Krimuldā. Mācījies Krimuldas ciema septiņgadīgā skolā, Siguldas pilsētas 1. vidusskolā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kur 1958. gadā ieguvis kordiriģenta un dziedāšanas skolotāja kvalifikāciju. Tajā pašā gadā kļuvis par Dailes teātra aktieri, kurā bez pārtraukumiem strādāja līdz 2009.gada vasarai. 1962. gadā beidzis Dailes teātra III studiju. Sākot ar 1960. gadu beigām Juris Strenga kļuva par Dailes teātra režisoru. Līdzās darbam teātrī, Strenga filmējies kino gan Rīgas, gan citu Padomju Savienības kinostudiju filmās.
J. Strenga iedziedājis vairākas populāras dziesmas. Kinofilmas "Elpojiet dziļi" ("Četri balti krekli") skaņu celiņam viņš ierakstīja I. Kalniņa dziesmas "Dzeguzes balss" un "Cik mēs viens par otru zinām", tās izdotas filmas mūzikas albumā 2014. gadā. 1968. gadā TV muzikālajā filmā "Muzikālais kokteilis" J. Strenga izpilda I. Kalniņa dziesmu "Balāde par baltajiem kuģiem". 1977. gada kinofilmā "Kļūstiet mana sievasmāte!" J. Strenga izpilda R. Paula dziesmu "Un it neviens nav tāds kā citi".[1] 1979. gadā Dailes teātra izrādē "Šerloks Holmss" J. Strenga atveido Moriartija lomu, un izrādes mūzikas ierakstā, kas skaņuplatē izdots 1980. gadā, viņš izpilda R. Paula dziesmu "Lāsts".
1978. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu, bet 1987. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.
Filmogrāfija[2][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1960 — "Stiprāks par orkānu"
- 1961 — "Kārkli pelēkie zied"
- 1967 — "Kapteiņa Enriko pulkstenis"
- 1969 — "Ave Vita"
- 1970 — "19 vīru komiteja"
- 1971 — "Herkus Mantus"
- 1972 — "Nakts hronikas"
- 1972 — "Ceplis"
- 1973 — "Atpazīšana"
- 1974 — "Vēstules rītdienai"
- 1975 — "Robina Huda bultas"
- 1977 — "Kļūstiet mana sievasmāte!"
- 1978 — "Liktens pārvarēšana"
- 1978 — "Teātris"
- 1978 — "Seja mērķī"
- 1978 — "Zilais karbunkulis jeb Šerloks Holmss"
- 1978 — "Pasarkans vakariņš"
- 1979 — "Raferti"
- 1979 — "Gaidiet "Džonu Graftonu""
- 1980 — "No Bugas līdz Vislai"
- 1980 — "Ceļš uz paradīzi"
- 1981 — "Laikmetu griežos"
- 1981 — "Spēle"
- 1981 — "Nikolo Paganīni"
- 1981 — "Atmiņas balss"
- 1982 — "Pats garākais salmiņš"
- 1984 — "Lējējs"
- 1984 — "Koma"
- 1985 — "Ibsena motīvs"
- 1985 — "Spēle notiks tik un tā"
- 1985 — "Sprīdītis"
- 1985 — "Rainis" (1. sērija)
- 1985 — "Annas Frīlingas ceļš"
- 1985 — "Ļermontovs"
- 1986 — "Kroņa numurs"
- 1986 — "Rainis" (2. sērija)
- 1986 — "Zelta ķēde"
- 1986 — "Pirmkrāsa"
- 1987 — "Ja mēs to visu pārcietīsim"
- 1987 — "Pilnmēness stunda"
- 1988 — "Svešais"
- 1989 — "Rainis. Sudrabotā gaisma"
- 1990 — "Vilkaču mantiniece"
- 1990 — "Pravieša seja"
- 1990 — "Pilsētas sirds"
- 1991 — "Galvas cena"
- 1991 — "Velnišķīgā lelle"
- 1992 — "Tā, kura pazuda"
- 1994 — "Un nomirt Parīzē"
- 1996 — "Rīgas Jumpravas"
- 1999 — seriāls "Kamenska"
- 2000 — videofilma "Rīgai 800"
- 2004 — Archangel
- 2014 — 2015 Viņas melo labāk-Ričards; TV seriāls
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Juris Strenga filmas.lv
- Fotogrāfijas
- IMDb profils (angliski)
 | Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
