Alvis Hermanis

Vikipēdijas lapa
Alvis Hermanis
Alvis Hermanis
Alvis Hermanis 2010. gadā
Dzimis Alvis Hermanis
1965. gada 27. aprīlī (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktieris, režisors
Dzīvesbiedre Kristīne Krūze-Hermane

Alvis Hermanis (dzimis 1965. gada 27. aprīlī) ir latviešu teātra un operas režisors un bijušais aktieris. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs.[1] Kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām vietējā, kopš 21. gadsimta sākuma starptautiskā mērogā viens no atzītākajiem Latvijas režisoriem.[2] Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējs.[3] Vairākkārtējs Spēlmaņu nakts balvas ieguvējs, saņēmis arī Lielā Kristapa balvu kā labākais aktieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā, žurnālista un publicista Voldemāra Hermaņa ģimenē.

Alvis Hermanis līdz 15 gadu vecumam trenējās hokejā Rīgas Dinamo sporta skolā,[4] bet bija spiests pamest sportu veselības iemeslu dēļ. Pirmā pieredze uz skatuves Alvim Hermanim bija dalība režisora Roberta Ligera vadītajā Rīgas pantomīmā (1981—1982). No 1982. līdz 1985. gadam Alvis Hermanis mācījās Rīgas Tautas kinoaktieru studijā pie pedagogiem režisora Arnolda Liniņa un Ainas Matīsas. Savu izglītību Alvis Hermanis no 1984. līdz 1988. gadam turpināja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļā.

1992. gadā Alvis Hermanis kopā ar domubiedriem dibināja Jauno Rīgas teātri un kļuva par vienu no tā vadošajiem režisoriem. Jaunajā Rīgas teātrī Hermanis ir iestudējis daudzas publikas un kritikas ievērību ieguvušas izrādes: "Revidents", "Garā dzīve", "Latviešu stāsti", "Latviešu mīlestība", "Klusuma skaņas", "Zilākalna Marta", "Ziedonis un visums" u.c. Kopš 1997. gada Alvis Hermanis ir Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors.

Alvis Hermanis ir starptautiski atzīts un pazīstams latviešu teātra režisors,[5] iestudējis izrādes teātros Vācijā, Krievijā, Šveicē u.c. valstīs. Kopš 2012. gada darbojas arī kā operas režisors, veidojis iestudējumus operfestivālam Zalcburgā[6] un Briseles operteātrim.[7]

2012. gada aprīlī saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.[3]

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada nogalē plašu rezonansi guva Alvja Hermaņa publiskais paziņojums, ka viņš nevēlas saņemt viņam piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni no Valsts prezidenta Valda Zatlera rokām. 2008. gada augustā Hermanis sacīja, ka ordeni viņš vēlas saņemt "tad, kad Latvijai būs prezidents. Šobrīd tur ir tukša vieta. [..] Man nav nekas pret ordeni, bet ir daži cilvēki, kuriem es roku negribētu spiest. Labāk lai ordeni man atsūta pa pastu uz mājām vai teātri,"[8] sacīja Alvis Hermanis, uzsverot, ka tā ir principiāla nostāja.

2010. gada augustā Alvis Hermanis korupcijā vainoja teātra "Teātra observatorija" vadītāju režisori Gaļinu Poļiščuku, jo uzskatīja, ka ir saistība starp Poļiščukas darbību politiskajā apvienībā "Par labu Latviju!" un teātrim piešķirto finansiālo atbalstu.[9]

Teātra režija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. – 1999.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Autors Nosaukums Teātris
1993 Stīvens Soderbergs ‘’Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās’’ Jaunais Rīgas teātris
Jukio Mišima ‘’Marķīze de Sada’’ JRT
Margarita Dirasa ‘’Slepenās bildes’’ JRT
1994 Antonio Buero Valeho „Liesmojošā tumsa” Von Krahli Teatter (Tallina)
Margarita Dirasa „Slepenās bildes” Von Krahli Teatter (Tallina)
Oskars Vailds "Doriana Greja portrets" JRT
1995 Jānis Mediņš "Uguns un nakts" Latvijas Nacionālā opera
Autorkompozīcija "Tranzīts 2000" JRT
Antonio Buero Valeho "Liesmojošā tumsa" JRT
1996 Antons Čehovs "Kaija” JRT
N. Beikers "Kā lēna un mierīga balss" JRT
1997 Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats" JRT
Džeimss Kriss "Tims Tālers jeb pārdotie smiekli" JRT
1998 Toms Stopards "Arkādija" JRT
Aleksandrs Puškins "Pīķa dāma" JRT
1999 Autorkompozīcija "XX gadsimts. Vision express" JRT
Stendāls "Traktāts par mīlestību" JRT
Jasmīna Rezā "Māksla" JRT

2000. – 2009.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Autors Nosaukums Teātris
2000 Jaroslavs Ivaškēvičs ‘’Vilkumuižas jaunkundzes’’ JRT
Jāns Tate ‘’Brīvais kritiens’’ JRT
2001 Jevgeņijs Griškovecs „Pilsēta” JRT
2002 Nikolajs Gogolis "Revidents" JRT
Karola Dīra "Stāsts par Kasparu Hauzeru" JRT
2003 Autorkompozīcija ”Garā dzīve” JRT
2004 Maksims Gorkijs "Tālāk” JRT
Autorkompozīcija "Latviešu stāsti" JRT
2005 Vladimirs Sorokins "Kollektives Lesen eines Buches mit Hilfe der Imagination in Frankfurt” Schauspielfrankfurt (Frankfurte, Vācija)
Vladimirs Sorokins "Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā" JRT
2006 Jevgeņijs Griškovecs, Johaness Holchauzens "Drednauti. Uz visām jūrām" JRT
Antonio Buero Valeho "Brennende Finsternis"("Liesmojošā tumsa") Schauspielhaus Zurich (Cīrihe, Šveice)
Tatjana Tolstaja "Soņa" JRT
Mārtins Makdona "Izrāde, kas nav par latviešiem / Vientulīgie rietumi" JRT
Autorkompozīcija "Latviešu mīlestība" JRT
Autorkompozīcija "Fricis Bārda. Dzeja. Ambients" JRT
2007 Autorkompozīcija "Väter" ("Tēvi") Schauspielhaus Zurich, (Cīrihe, Šveice)
Autorkompozīcija "Sound of Silence" Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, (Berlīne, Vācija)
Autorkompozīcija "Klusuma skaņas" Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, JRT
2008 pēc Fjodora Dostojevska romāna motīviem Der Idiot. Anfang des Romans ("Idiots. Romāna sākums") Schauspielhaus Zurich (Cīrihe, Šveice)
Autorkompozīcija Kölner Affäre ("Ķelnes afēra") Schauspiel Koeln, (Ķelne, Vācija)
pēc Vasilija Šukšina stāstiem "Šukšina stāsti" Nāciju teātris (Maskava, Krievija)
2009 Autorkompozīcija "Vectēvs" JRT
pēc aculiecinieku atmiņām un Jāņa Arvīda Plauža grāmatas motīviem "Zilākalna Marta" JRT
Īzaks Baševiss Zingers "Die Geheimnisee der Kabbala" ("Kabalas noslēpumi") Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija)
Treisijs Letss "Eine Familie" ("Ģimene") Burgtheater (Akademietheater), (Vīne, Austrija)
Īzaks Baševiss Zingers "Späte Nachbarn" ("Vēlie kaimiņi"), Munchner Kammerspiele, (Minhene, Vācija)

2010. – pašlaik[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Autors Nosaukums Teātris
2010 Jaroslavs Ivaškēvičs "Le Signorine di Wilko" ("Vilkumuižas jaunkundzes") Teatro Storchi (Modēna, Itālija)
Autorkompozīcija "Melnais piens" JRT
Autorkompozīcija "Ziedonis un visums" JRT
Autorkompozīcija "Kapusvētki" JRT kopražojums ar festivālu Wiener Festwochen (Vīne, Austrija)
Autorkompozīcija "Ruf der Wildnis" ("Senču atmiņu balss") Munchner Kammerspiele (Minhene, Vācija)
2011 Ivans Gončarovs "Oblomow" ("Oblomovs"), Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija)
Antons Čehovs "Platonov" ("Platonovs") Burgtheater (Akademietheater) (Vīne, Austrija)
Ivans Gončarovs "Oblomovs" JRT
Arturs Šniclers "Das weite Land" ("Tālā zeme") Burgtheater (Vīne, Austrija)
Aleksandrs Puškins "Eugene Onegin" ("Jevgeņijs Oņegins") Schaubuhne Berlin (Berlīne, Vācija)
2012 Pēc Aleksandra Puškina romāna ar Jurija Lotmana komentāriem "Oņegins. Komentāri"[10] JRT
Bernds Aloīzs Cimmermans "Die Soldaten" ("Zaldāti")[11] Felsenreitschule (Zalcburga, Austrija)
Īzaks Baševiss Zingers "Kabalas noslēpumi" JRT
2013 Henriks Ibsens "Tautas ienaidnieks" JRT
Herisons Bērtvisls "Gawain" ("Geveins") Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija)
2014 Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs "Divpadsmit krēsli" JRT
Leošs Janāčeks "Jenufa" ("Jenūfa") La Monnaie/De Munt (Brisele, Beļģija)
Džuzepe Verdi "Il trovatore" ("Trubadūrs") Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija)
2015 Leošs Janāčeks "Jenufa" ("Jenūfa") Teatro Communale (Boloņa, Itālija)
Pēc Josifa Brodska darbiem Brodskis/Barišņikovs JRT
Hektors Berliozs "Le damnation de Faust" ("Fausta pazudināšana") Parīzes Nacionālā opera
2016 Džuzepe Verdi "I due Foscari" ("Divi Foskari") Teatro alla Scala (Milāna, Itālija)
Rihards Štrauss "Die Liebe der Danae" ("Danajas mīla") Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija)
Džakomo Pučīni "Madama Butterfly" ("Madama Butterfly") Teatro alla Scala (Milāna, Itālija)

Kinolomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Jaunais Rīgas teātris». m.jrt.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-29. Skatīts: 2019-12-29.
  2. «Alvis Hermanis – teātra un operas režisors». Eiropas Kustība Latvijā (en-US). Skatīts: 2019-12-29.
  3. 3,0 3,1 «Alvis Hermanis pieņēmis Triju Zvaigžņu ordeni». Delfi.lv. 2012. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 18. aprīlī.
  4. Rīgas Laiks, 2001. gada Nr.6, 74.lpp
  5. «Alvis Hermanis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 2. novembrī. Skatīts: 2009. gada 22. martā.
  6. «Hermaņa operas iestudējums «Trubadūrs» Zalcburgas festivālā LTV1». TVNET.
  7. «Alvis Hermanis Briseles operteātrī iestudējis operu "Jenūfa"». nra.lv.
  8. LETA 2008. gada 19. augusts[novecojusi saite]
  9. «Hermanis: "politiskā maucība" Latvijā tiek apsveikta». TvNET. 2003.08.24. Skatīts: 2011.04.03.
  10. Oņegins. Komentāri Arhivēts 2012. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Jaunais Rīgas teātris, Atjaunināts: 25.08.2012.
  11. Hermaņa Kareivji Zalcburgas festivālā "Diena", 20.08.2012., Atjaunināts: 25.08.2012.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]