Valdis Bisenieks

Valdis Bisenieks Personīgā informācija Dzimis 1928. gada 2. oktobrī Rīga, Latvija Miris 2017. gada 13. novembrī (89 gadi) Rīga Tautība latvietis Bērni Armands Bisenieks, Ingmārs Bisenieks

Literārā darbība Nodarbošanās tulkotājs, dzejnieks, valodnieks Valoda latviešu valoda, vācu valoda Rakstīšanas laiks 1963 -- 2017 Žanri atdzeja Apbalvojumi Latvijas Literatūras Gada balva par mūža ieguldījumu (2008)

Valdis Bisenieks (dzimis 1928. gada 2. oktobrī, miris 2017. gada 13. novembrī) bija latviešu valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks. Tulkojis un atdzejojis no vācu, itāļu, angļu valodas un sanskrita, “Fausta”, “Dievišķās komēdijas”, “Vecākās atskaņu hronikas” un indiešu svētās dziesmas Bhagavadgīta latviskotājs. Rotari kustības atjaunotājs Latvijā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1928. gada 2. oktobrī Rīgā ģeodēzista Jāņa Bisenieka un viņa sievas Emīlijas ģimenē. Bērnību pavadīja Ulbrokas apkaimē. Mācījās Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā un Franču licejā. Bija apveltīts ar fenomenālu atmiņu.^{[nepieciešama atsauce]}

Bērnībā viņam bija vāja veselība, viņš slimoja ar astmu, ko pārvarēja pats, uzsākot trenēties ar skriešanu un mazgāties ar aukstu ūdeni.

Viņš ir stāstījis, ka 11 gadu vecumā sācis savu apzināto gara ceļu. Līdz tam lasījis daudz un visu. Dantes “Dievišķo komēdiju” viņš pirmoreiz izlasīja septiņu gadu vecumā.^{[nepieciešama atsauce]} Bet pagrieziena punkts bija Gija de Mopasāna romāns “Dzīve”.^{[nepieciešama atsauce]} To lasot, viņš apjautis, kas ir mākslas darbs un kas — lubu literatūra. Un viņu ļoti fascinēja elles apraksts. Paradīzes aprakstu tolaik viņš vēl nesapratis.

Sešpadsmit gadu vecumā, izlasījis vācu valodā Tomasa Manna daļēji autobiogrāfisko noveli “Tonio Krēgers”, Valdis nolēmis kļūt par tulkotāju.

Studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, no 1953. gada strādāja Vācu filoloģijas nodaļā. Piedalījās latviešu-vācu vārdnīcas sastādīšanā (no 1963), publicēja zinātniskus rakstus par vācu valodas sintaksi un intonāciju.

Pēc papildināšanās Voroņežas Valsts universitātē viņš 1965. gadā sāka strādāt par Latvijas Valsts universitātes mācībspēku. Pēc iznākšanas no piespiedu ārstēšanas psihiatriskajā slimnīcā sāka tulkot Gētes “Faustu”, jo uzskatīja, ka Raiņa tulkojums pašā sākumā bijis nepilnīgs. Viņaprāt, Raiņa rakstīšanas stils ir daudz tuvāks Frīdriham Šilleram, kam piemīt tā sauktā romantiskā metode: tēli parādās kā ideju iemiesojumi un kļūst par autora ideju ruporiem. Bet Gētem “piemīt daudzkrāsainība un psiholoģiskajā niansētība, tēli ir psiholoģiski smalki izzīmēti. Tur ir dzīves garša. Ne velti šis darbs tiek saukts par dzīves bībeli,” uzskatīja Bisenieks.

Arī pēc Bisenieka uzskata nepilnīga bija latviešu-vācu vārdnīca, kuras uzlabošanai viņš veltījis teju 30 dzīves gadus. “Vārdnīcu rakstīju pats sev. Ja kādam citam tas noder, varu tikai priecāties,” teica Valdis Bisenieks.

1984. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par mūsdienu vācu valodas sintakses jautājumiem. Patstāvīgi apguvis ukraiņu valodu viena atvaļinājuma laika pie drauga Rovnā.^{[nepieciešama atsauce]}

1990. gadā viņš pārtrauca darbu LU un 1992. gadā kļuva par pirmo Latvijas Rotari kustības prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas.

2000. gadā viņu uzņēma Latvijas Rakstnieku savienībā. Kaut viņa ieguldījums latviešu literatūrā ir milzīgs, blakus slavenajiem vārdiem tulkotāja, atdzejotāja un poliglota Valda Bisenieka vārds joprojām daudziem palika nepelnīti svešs. Mākslas zinātniece un izdevniecības Neputns radošā direktore Laima Slava nodēvējusi Valdi Bisenieku par valodas jeb vārdu bruņinieku.

“Esmu konstatējis, ka man piemīt īpašība pilienā saskatīt okeānu... Ar laiku pienāk brīdis — un to es jūtu pienākušu —, kad laime vairs nav mirklis, bet nepārtraukts stāvoklis.” V. Bisenieks

Bisenieks ticēja reinkarnācijai, jo pagātnes gari bija viņam tuvi, tuvāki par laikabiedriem.

Mūža nogalē kopā ar dzīvesbiedri pameta Rīgas centru un dzīvoja Dreiliņos.

Miris 2017. gada 13. novembrī.

Ģimene

Studiju laikā Valdis Bisenieks precējies ar Dzidru, dzimušu Šmiti, dzimis dēls Armands Bisenieks (arhitekts). Otrreiz precējies 1968. gadā ar Ausmu, dz. Krēsliņu, dzimis dēls Ingmārs Bisenieks (vēsturnieks).

Bibliogrāfija

Dzejas krājumi

• “Re(h)abilitācija” (2004)
• “Dāvinājumi” (2008)

Tulkojumi latviski

• Arnolds Cveigs. “Strīds par seržantu Grišu” (Der Streit um den Sergeanten Grischa, 1963)
• Tomass Manns. “Tristans” (Tristan: Erzählungen, 1966)
• Johans Volfgangs fon Gēte. “Fausts” (1973, 1999)
• Rainers Marija Rilke. “Lirika” (1975)

• Ralfs Hohhūts. “Kāda mednieka nāve” (Der Tod eines Jägers, uzvesta teātrī 1977)
• Dante Aligjēri. “Vita nuova” (krājumā “Agrā renesanse”, 1981)
• Gēte. “Dzeja” (1983)
• E. de Filipo. De Pretore Vinčenco (uzvesta teātrī 1985),
• Dante Aligjēri. “Dievišķā komēdija” (La Divina Commedia, 1994)

• Hanss Kristians Grabe. “Dons Huans un Fausts” (Don Juan und Faust, uzvesta teātrī 1995)
• Verners Bergengrīns. “Pasaules tautām”, “Fon Ringena kunga brauciens”, “Sargeņģelis”, “Pēdējā epifānija” (1997)
• Atskaņu hronika (1998)
• “Svētā Franciska ziediņi” (I fioretti di San Francesco, 1999)
• “Svētā Dziesma” (Bhagavadgīta, 1999)
• Rainers Marija Rilke. “Stundu grāmata” (Das Stunden-Buch), “Gleznu un tēlu grāmata” (Das Buch der Bilder, 2005)
• Kevins Vennemans. “Jedenevas tuvumā” (Nahe Jedenev, 2008)
• Leo Māsburgs. “Brīnišķīgie atgadījumi Mātes Terēzes dzīvē” (Die wunderbaren Geschichten im Leben der Mutter Teresa, 2010)
• Ģertrūde fon den Brinkena. “Kad mājās nāc...” (Wenn du nach Hause kommst..., 2012)
• Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs. “Dzejas” (Gedichte, 2014)

Tulkojumi vāciski

• Lettische Volkslieder (“Latviešu tautasdziesmas”, 1985)
• Das Kloster der Mutter Gottes zu Riga (Astrīda Beināre. “Rīgas Dievmātes klosteris”, 1995)
• Kaupo und der Heilige Gral (Astrīda Beināre. “Kaupo un Svētais Grāls”, 2007)
• Landvermesserzeiten (Brāļi Kaudzītes. “Mērnieku laiki”, 2012)

Vārdnīca

• Latviešu-vācu vārdnīcas līdzautors un titulredaktors (1963)
• Latviešu-vācu vārdnīcas autors (2007)

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Itālijas vēstniecības Latvijā apbalvojums par “Dievišķās komēdijas” tulkojumu (2000)
• Latvijas Literatūras Gada balva par mūža ieguldījumu (2008)
• Atzinības krusts (2011)