Endijs Makijs
Endijs Makijs | |
---|---|
Uzstājoties koncertā, 2008. g. februāris | |
Galvenā informācija | |
Dzimis |
1979. gada 4. aprīlī[1] Topīka, Kanzasa, ASV |
Žanri | Folkmūzika, Fingerstyle ģitāra |
Nodarbošanās | ģitārists |
Instrumenti | Ģitāra, Baritona ģitāra, arfveidīga ģitāra |
Darbības gadi | 2001 — pašlaik |
Izdevēji | Razor & Tie, Candyrat |
Tīmekļa vietne | www.andymckee.com |
Endijs Makijs (ang. Andy McKee, dzimis 1979. gada 4. aprīlī) ir amerikāņu fingerstyle ģitārspēles stila mūziķis, un šobrīd ir parakstījis līgumu ar mūzikas ierakstu kompāniju Razor & Tie. Viņa spēlēšanas stils un kompozīcijas ir iekarojušas daudzu klausītāju sirdis – 2006. gada nogalē viņa dziesma Drifting kļuva par skatītāko interneta portālos YouTube un MySpace, sasniedzot skaitli 38 000 000. Tas joprojām ir viens no viņa visaugstāk novērtētajiem skaņdarbiem. Pārējās Endija publicētās dziesmas tika novērtētas pieticīgāk, tā, piemēram, skaņdarbs Rylynn ir aplūkots tikai 18 000 000 reižu. Līdzīgi dziesmas Africa kaverversija sasniedza 9 000 000 skatījumus, pirms pēkšņi ierakstu kompānija Candyrat to no interneta vietnes izņēma.
Dzīve un karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Makijs savu pirmo ģitāru — Aria, ar neilona stīgām — sāka spēlēt 13 gadu vecumā. To viņam nopirka tēvs. Sākumā Endijs nebija sevišķi priecīgs par ģitārspēles nodarbībām. Viņa brālēns, kas pats spēlēja elektrisko ģitāru, iedvesmoja viņu turpināt mācīties un uz 16. dzimšanas dienu paņēma līdzi uz ģitārista Prestona Rīdsa koncertu, kas norisinājās klīnikā. Vēlāk Endijs no Rīdsa nopirka ģitārspēles instrukcijas videokaseti un pašmācības ceļā sāka apgūt daudz sarežģītākas ģitārspēles tehnikas. Drīz viņš ieguva vidējās izglītības diplomu un mācībām augstskolā atmeta ar roku. Šajā laikā Endijs iedvesmojās no tādiem māksliniekiem, kā Mihaela Hedža, Bilija Maklaughlina, Peta Kirtlija un no Dona Rosa studijas ierakstu albuma Passion Session.
Nocturne (2001)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā Endijs izlaida savu pirmo albumu Nocturne. Tajā pašā gadā viņš ieguva 3. vietu Nacionālā Fingerstyle ģitāras čempionātā, kas norisinājās Vinfīldā (Kanzasa).[2] 2003. gadā kopā ar Džekjusu Stoltzemu, Isato Nakagavu un Masakī Kišibi viņš aizceļoja uz Taivānu. Tajā pašā gadā tika iegūts viens no tituliem Kanzasas štata rīkotajā ģitārspēles čempionātā. Šajās sacensībās viņš uzstājās ar Rona Spillersa arfveidīgu ģitāru, ko 2002. gadā nopirka no Stefana Beneta.[3],[4] Šo instrumentu var saklausīt vairākās viņa kompozīcijās, piemēram, Into The Ocean un Gates of Gnomeria. Albums Nocturne tika tiražēts tikai 1000 eksemplāros.
Dreamcatcher (2004)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2004. gadā nāca klajā Endija otrais albums Dreamcatcher. Tajā atrodama grupas Toto dziesmas Africa kaverversija, tāpat arī kompozīcija The Friend I Never Met, par godu Mihaelam Hedžam. Makijs albuma nosaukuma dziesmu izpildīja kopā ar basistu Mihaelu Manringu, ar ko viņš turpināja sadarboties arī vēlāk. Šajā pašā gadā Kanādiešu ģitāras festivālā, piedaloties Fingerstyle ģitāras sacensībā, viņš ierindojās otrajā vietā.[5] Tā kā albuma dziesmas guva ļoti daudz pozitīvu atsauksmju interneta vietnē YouTube, visas ierakstu kopijas tika ātri izpārdotas. Endijs albumu izlaida atkārtoti.
Art of Motion (2005)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Makija trešais disks Art of Motion, sadarbībā ar mūzikas ierakstu kompāniju Candyrat Records, tika izlaists 2005. gada novembrī, un uzreiz izpelnījās vērā ņemamas uzslavas no vairākiem ģitāristiem, piemēram, Dona Rosa, ko Endijs uzskata par savu mīļāko mākslinieku. Daļa kompozīciju, kuras guvušas popularitāti vietnē YouTube, iekļautas arī šajā albumā. Pateicoties panākumiem šajā interneta vietnē (2006 — 2007), kā arī ierakstu kompānijai Candyrat Records, albums Art of Motion guva vislielāko klausītāju atsaucību. Tāpat vēl atzīmējams fakts, ka šis ir vienīgais albums, kas tapis sadarbībā ar Candyrat Records. Dažās no albuma kompozīcijām, Endijs spēlē ar arfveidīgu ģitāru.
Gates of Gnomeria (2007)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sajutis klausītāju atbalstu, Endijs lielu daļu 2007. gada pavadīja koncertējot pa pasauli. Vēlāk viņš atgriezās studijā un ierakstīja ceturto disku — Gates of Gnomeria. Albumā ietilpst sešas jaunas dziesmas, viena no tām jau iepriekš tika parādīta vietnē YouTube (Gates of Gnomeria), un vēl 2 kaverversijas. Arī 2008. gads tika pavadīts koncertējot apkārt pasaulei un priecējot klausītāju sirdis. Endijs to nedarīja viens — viņš uzstājās ar citiem Candyrat māksliniekiem un popularizēja divus albumus: Gates of Gnomeria un The Thing That Came From Somewhere (sadarbības albums ar Donu Rosu). Vēlāk šajā gadā, kopā ar mūziķi Entoniju Dolfūru, viņš izlaida DVD, kurā katrs mākslinieks izpildīja 8 dziesmas. Divas dziesmas Endijs ņēma no albuma Gates of Gnomeria.
Common Ground EP (2009)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starp koncertiem Makijs, duetā ar ģitāristu Donu Rosu, ierakstīja divu dziesmu kaverversijas no sava albuma Dreamcatcher, tāpat arī vēl vienu, sadarbībā ar japāņu ģitāristu Masakī Kišibi. Plašākai sabiedrībai albums tika pasniegts digitāli — kopā ar video, kuri pieejami iTunes. Albumā iekļautas divas viņa kompozīcijas video formātā, piedevām dažas no tām bija ar mākslinieka komentāriem.
Joyland (2010)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2009. gada maijā Endijs nāca klajā ar paziņojumu, ka gada otrajā pusē pārtrauks koncertēšanu un pievērsīsies jauna albuma ierakstīšanai. Pēc diviem mēnešiem — jūlijā viņš izteicās, ka albums visdrīzāk iegūs nosaukumu Joyland, albuma galvenās kompozīcijas nosaukums sākotnēji bija Music For A Vacant Amusement Park. Albums tika nokomplektēts 2009. gada novembrī un nākamā gada 23. martā parādījās pārdošanā iTunes. Veikalu plauktos, sadarbībā ar mūzikas ierakstu kompāniju Razor & Tie Records, tas kļuva pieejams nedēļu vēlāk — 30. martā. Viņa albumā ietilpst arī 75 minūšu garš videomateriāls DVD formātā, iekļaujot dokumentālo filmu Andy McKee: Joyland un četrus jaunus mūzikas video. Visi tie ir pieejami portālā YouTube.[6][7][8][9]
Karjeras kāpums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Endijs par sevi runā, sakot, „es esmu puisis no Topīkas, Kanzasas, kas, var teikt, nedēļu pirms Ziemassvētkiem uzspridzināja internetu”. Makijs ir kļuvis par vienu no veiksmīgākajiem māksliniekiem, ko pārstāvējusi ierakstu kompānija Candyrat. Lieki piebilst, ka par pamatu tam bija reklamēšanās jau iepriekš pieminētajā publiskajā interneta vietnē Youtube — viņa video „Drifting” ieguva masveidīgu atbalstu portālā Digg.[10] Gada laikā pēc šī notikuma viņš tika uzaicināts uz pāris slavenām radiopārraidēm — Woodsongs, tāpat arī Last Call with Carson Daly, pēc kā viņa interneta veikals tika pilnībā izpirkts. Pieaugot pieprasījumam, viņš savā mājaslapā sāka piedāvāt arī savu kompozīciju materiālus.
Ar dziesmu Little Drummer Boy, Endijs Makijs piedalījās arī Džoša Grobana albuma Noël tapšanā, kas 2007. gadā ieguva Grammy balvu, kā labākais Ziemassvētku albums. Šis albums kļuva par vienu no visvairāk pārdotākajiem 2007. gada albumiem Amerikas Savienotajās valstīs,[11] sasniedzot 1. vietu Billboard 200.[12] 2010. gadā Makijs palīdzēja Lī Ritenūram izveidot 6 disku apmācību materiālu String Theory, kā tapšanā piedalījās arī Stīvs Lukaters, Slešs, Nels Šons un Tāls Vilkenfīlds.
Atbildes par failu apmaiņu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Endija Makija vārds ir saistīts ar dažām pirātiskām interneta vietnēm, kurās var par brīvu lejupielādēt viņa mūzikas ierakstus. Tīmekļa vietnē The Pirate Bay, kurā pieejami vairāki mūziķa diski oriģinālversijās, viņš sarkastiski pateicās faniem par atbalstu un mudināja iegādāties ierakstus likumīgā ceļā. Arī mājaslapā BitTorrent viņš ir nosodījis lejupielādētāju rīcību. Viņa komentāri lielākoties tika uztverti ar sapratni, lai gan citi norādīja, ka komentāru dēļ var kristies viņa mūzikas ierakstu pārdošanas reitingi.
Iedvesmotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Makkijs ir iedvesmojies no vairākiem māksliniekiem: Ērika Džonsona, grupas Dream Theater,[4] Mihaela Hedža, Prestona Rīdsa, Bilija Maklauglina, Tomija Emanuēla, Bjorkas, Stīva Lukatera, grupas Metallica, Džoja Satriani, grupas Iron Maiden, grupas Pantera, Stīva Erkijaga, grupas Toto, Pītera Gabriēla, Imogēna Hīpa, grupas King Crimson, grupas Primus, Peta Methenija un Dona Rosa.
Sākot no 13 gadu vecuma Makijs sāka klausīties metālu, piemēram Dream Theater. Radiopārraidē Woodsongs viņš apgalvoja to, kā bērnībā bijis „ķerts uz metāla mūziku”, un pat ar vienu no grupas Metallica dziesmām uzstājies skolas talantu šovā. Viss mainījās brīdī, kad viņš redzēja Prestonu Rīdsu un sāka pieslieties akustiskajai ģitārai, klausoties Dona Rosa un Mihaela Hedža skaņdarbus.
Atbildot uz jautājumiem par viņa radošajām spējām, Endijs Makijs paziņojis, ka nekad savā mūžā nav lietojis apreibinošās vielas.
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Album Title | Year |
---|---|
Nocturne | 2001 |
Dreamcatcher | 2004 |
Art of Motion | 2005 |
Gates of Gnomeria | 2007 |
Split DVD with Antoine Dufour | 2007 |
The Thing That Came From Somewhere ar Donu Rosu | 2008 |
Common Ground EP | 2009 |
Joyland | 2010 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ "The Andy McKee FAQ", Andy McKee official website Arhivēts 2009. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē.. Retrieved December 22, 2008.
- ↑ Instrument Contest Winner Archives - Andy McKee, Winfield Valley Festival website. Arhivēts 2007. gada 10. janvārī, Wayback Machine vietnē.. Retrieved January 17, 2008.
- ↑ 2003 Kansas State Fiddling and Picking Championships - Contest Results. Arhivēts 2007. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Retrieved January 17, 2008.
- ↑ 4,0 4,1 Biography at McKee's website.. Retrieved January 17, 2008.
- ↑ Andy McKee - Biography, The Canadian Guitar Festival website. Arhivēts 2008. gada 10. janvārī, Wayback Machine vietnē.. Retrieved January 17, 2008.
- ↑ "Never Grow Old"
- ↑ "Everybody Wants to Rule the World"
- ↑ "Hunter's Moon"
- ↑ "Joyland"
- ↑ «Amazing finger style guitarist Andy Mckee proves why you suck, Digg website». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. martā. Skatīts: 2010. gada 26. februārī.
- ↑ Geoff Mayfield, "Groban's 'Noel' Makes Chart History", Billboard.biz, December 18, 2007.
- ↑ Artist Chart History - Josh Groban, Billboard Magazine.. Retrieved January 19, 2008.
|