Pāriet uz saturu

Engures jūrskola

Vikipēdijas lapa

Engures jūrskola bija 1875. gadā Engurē dibināta jūrskola.

Jūrskola dibināta 1875. gada 2. maijā, balstoties uz 1867. gada jūrskolu likumu, kā I (zemākās) kategorijas jūrskola, kurā sagatavoja tuvbraucēju stūrmaņus. Kopš 1880. gada jūrskola bija 2. kategorijas jūrskola, no 1875. līdz 1898. gadam jūrskolā mācījās 413 topošie jūrnieki. Deviņi nokārtoja tālbraucēju stūrmaņu un piekrastes kapteiņu eksāmenus, bet 91 saņēma piekrastes stūrmaņa diplomu. Pēc 1902. gada likuma tā pārstāja darboties kā profesionāla jūrskola un tika iekļauta sagatavošanas jūrskolu kategorijā.[1]

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Engures jūrskolu evakuēja uz Hersonu Ukrainas dienvidos.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas izveidotā Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas Engures filiāle sagatavoja 3. līmeņa kuģu vadītājus — sardzes stūrmaņus kuģiem līdz 500 bruto tonnām.[2]

Bijušajā Engures jūrskolas ēkā Jūras ielā 114 pašlaik atrodas Engures Saieta nams.

Skolotāji un audzēkņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Engures jūrskolas priekšnieks 1909. gadā bija Kārlis Zandbergs, viņa palīgs un speciālo priekšmetu skolotājs no 1883. līdz 1893. gadam bija Jānis Liepiņš. No 1904. gada un no 1906. līdz 1914. gadam par skolotāju strādāja Andrejs Lonfelds, bet kopš 1908. gada viņš pasniedza speciālos priekšmetus. Jūrskolā mācījās latviešu jūrasbraucēji Vilis Gelbe, Andrejs Fišers, Miķelis Grīnbergs, Jānis un Meļķis Pūliņi u.c.[1]

  • Latvijas Jūrniecības Vēsture, Rīga, 1998.