Latvijas Jūras akadēmija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
LJA logo

Latvijas Jūras akadēmija (LJA) ir akreditēta jūrniecības profesionālās izglītības un zinātnes valsts iestāde kurā sagatavo augstākā līmeņa jūrniecības speciālistus. Tā atrodas Flotes ielā 12 k-1, Daugavgrīvā, Rīgā. Studijas notiek atbilstoši starptautiski reglamentētām studiju programmām jūrniecības nozarē, LJA izsniegtie diplomi ir starptautiski atzīti. LJA studē vairāk kā 900 studentu, no tiem aptuveni trešā daļa - nepilna laika studijās. Katru gadu LJA tiek uzņemti vidēji 240 studenti. Lielākā LJA studentu daļa apgūst kuģu vadīšanas un kuģu mehānikas studiju programmas.

Kopš 2005. gada sākuma Latvijas Jūras akadēmija ir ieguvusi klasifikācijas sabiedrības Det Norske Veritas sertifikātu par vadības sistēmas atbilstību kvalitātes vadības sistēmu standarta ISO 9001:2008 prasībām. LJA Mācību centrs 2001. gadā ir ieguvis sertifikācijas firmas Bureau Veritas sertifikātu par vadības sistēmas atbilstību ISO 9002:1994, bet 2003. gada beigās - ISO 9001:2000.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1789. gadā nodibināja Rīgas Navigācijas skolu, 1805. gadā to pievienoja kā nodaļu Rīgas 2. apriņķa skolai, bet 1820. gadā slēdza. 1839. gadā kapteinis D. H. Foss Rīgā nodibināja privātu jūrniecības skolu matrožu sagatavošanai, 1844. gadā to savā pārziņā pārņēma Rīgas biržas komiteja. No 1843. līdz 1861. gadam arī Liepājā darbojās privāta jūrskola. 1864. gadā darbu sāka Ainažu jūrskola, kurā mācības notika latviešu un igauņu valodās. Balstoties uz Ainažu jūrskolas pieredzi, 1867. gadā Krievijas impērijas Senāts pieņēma K. Valdemāra izstrādāto likumu par kuģniecības skolām, kas nodrošināja jauna tipa jūrskolu atvēršanu visā impērijā. 1876. gadā Rīnūžos pēc Krievijas impērijas jūrniecības attīstības biedrības sekretāra Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma tika nodibināta Mangaļu jūrskola. 1902. gadā jūrskolu sistēmu reorganizēja, jūrskolas iedalīja četrās kategorijās. Augstāko ieguva Ainažu, Liepājas, Mangaļu, Rīgas un Ventspils jūrskolas. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā visas Latvijas jūrskolas evakuēja uz Krievijas dienvidiem – Melnās un Azovas jūras piekrasti, kur vēlāk tās likvidēja vai pievienoja vietējām jūrskolām.

Pēc Latvijas Jūrniecības departamenta direktora Andreja Lonfelda ierosmes 1920. gada 28. novembrī Rīgā atvēra četrgadīgu Krišjāņa Valdemāra vārdā nosaukto jūrskolu, kas no 1922. līdz 1941. gadam atradās Jūrnieku namā Kuģu ielā 25. Jūrskolas direktors bija Ernests Kalniņš (1881–1941). Īslaicīgi jūrskolas darbojās arī Liepājā (1929-1936) un Ventspilī (1930-1932). Pēc Otrā pasaules kara Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Engurē un Salacgrīvā atvēra vairākas vidējā un zemākā līmeņa jūrskolas. Augstāko izglītību jūrniecībā varēja iegūt Ļeņingradas Admirāļa Makarova Augstākajā inženieru jūrskolā vai Kaļiņingradas Zivrūpniecības un zivsaimniecības tehniskajā institūtā.[1]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā pie Kaļiņingradas zivju rūpniecības institūta Rīgas neklātienes filiāles tika nodibināta Latvijas Jūras akadēmija, 1989. gada 1. oktobrī pirmie studenti sāka studijas. 1990. gada 25. jūlijā Latvijas Jūras akadēmiju kļuva par Rīgas Tehniskās universitātes fakultāti. Kā patstāvīga mācību iestāde Latvijas Jūras akadēmija durvis vēra 1993. gada 8. janvārī. Pirmais LJA izlaidums notika 1994. gada 18. jūnijā. Šajā dienā Rīgas Doma baznīcas prāvests J. Liepiņš iesvētīja LJA karogu, ko darinājusi tekstilmāksliniece Ārija Vītoliņa. Kopš tā laika augstākā līmeņa profesionālo kvalifikāciju ir ieguvuši vairāk kā 1000 jūrniecības speciālistu.

Nodaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras transports - kuģa vadīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūstamā kvalifikācija kuģa vadītājs, piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija. Iegūstamais grāds profesionālais bakalaura grāds jūrastransportā. Studiju ilgums un apjoms 4 gadi un 3 mēneši pilna laika studijas, vismaz 188 Latvijas kredītpunkti (282 ECTS kredītpunkti). Uzņemšanas prasības vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. Prasības kvalifikācijas iegūšanai pilnībā apgūt studiju programmu, nokārtot valsts pārbaudījumus jūrniecības angļu valodā un specialitātē, izstrādāt un aizstāvēt diplomdarbu.

Galvenās studiju jomas navigācija, kuģu uzbūve un stabilitāte, kuģu vadīšanas tehniskie līdzekļi, kravu pārvadāšanas tehnoloģija, kuģošanas drošība, jūras tiesības, jūras vides piesārņojuma novēršana, globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma, jūrniecības angļu valoda un kuģu menedžments. Programmā ietvertas divas prakses uz kuģiem jūrā – kopumā 1 gads. Karjeras iespējas darbs uz tirdzniecības flotes kuģiem un citiem kuģiem stūrmaņa un vēlāk kapteiņa amatā, kā arī menedžera jeb superintendanta darbs jūrniecības nozares uzņēmumos un organizācijās krastā.

Ostu un kuģošanas vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūstamais grāds profesionālais bakalaura grāds vadībā un administrēšanā. Studiju ilgums un apjoms 4 gadi un 3 mēneši pilna laika studijas, vismaz 182 Latvijas kredītpunkti (273 ECTS kredītpunkti) Viens studiju gads (40 Latvijas kredītpunkti) – kādā no Eiropas valstu atbilstoša profila augstskolām. Uzņemšanas prasības vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. Prasības kvalifikācijas iegūšanai pilnībā apgūt studiju programmu, izstrādāt un aizstāvēt diplomdarbu. Galvenās studiju jomas ekonomika, grāmatvedība un finanses, tirgzinības, kuģu komercmenedžments, kuģu tehniskais menedžments, ostu hidrobūves un tehnika, ostu un termināla operācijas, multimodālais transports, transporta loģistika, ostu darbība, jūras apdrošināšana, jūrniecības angļu valoda un kuģu aģentēšana. Karjeras iespējas menedžera, plānotāja, operatīvo un ekonomisko dienestu speciālista darbs ostās, kuģošanas kompānijās un citos jūras transporta uzņēmumos.

Jūras transports – kuģa mehānika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūstamā kvalifikācija kuģa mehāniķis, piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija. Iegūstamais grāds profesionālais bakalaura grāds jūras transportā. Studiju ilgums un apjoms 4 gadi un 3 mēneši pilna laika studijas, vismaz 182 Latvijas kredītpunkti (270 ECTS kredītpunkti). Uzņemšanas prasības vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. Prasības kvalifikācijas iegūšanai pilnībā apgūt studiju programmu, nokārtot valsts pārbaudījumus jūrniecības angļu valodā un specialitātē, izstrādāt un aizstāvēt diplomdarbu. Galvenās studiju jomas kuģu enerģētiskās iekārtas, kuģu uzbūve un teorija, kuģu saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtas, kuģu palīgmehānismu un sistēmu ekspluatācija, apkope un remonts, jūras vides aizsardzība pret piesārņošanu, jūrniecības angļu valoda un kuģu tehniskais menedžments. Programmā ir iekļauta vismaz 6 mēnešu ilga jūras prakse un kuģa remonta prakse. Karjeras iespējas darbs kuģa mehāniķa, vēlāk kuģa vecākā mehāniķa amatā uz jūras transporta un citiem kuģiem bez dzinēju jaudas ierobežojumiem, kā arī inženiera jeb superintendanta darbs krastā jūrniecības uzņēmumos un citās industrijas jomās.

Jūras transports — kuģa elektroautomātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studiju ilgums un apjoms 4 gadi un 3 mēneši pilna laika studijas, vismaz 185 Latvijas kredītpunkti (277,5 ECTS kredītpunkti). Uzņemšanas prasības vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. Prasības kvalifikācijas iegūšanai pilnībā apgūt studiju programmu, nokārtot valsts pārbaudījumus angļu valodā un specializācijā, izstrādāt un aizstāvēt bakalaura darbu. Iegūstamais grāds profesionālais bakalaura grāds jūras transportā. Galvenās studiju jomas elektrotehnika, kuģa elektroiekārtas, kuģa dīzeļiekārtas un turbīnas, kuģa automātikas elementi un ierīces, kuģa automātiskās vadības sistēmas, kuģa elektroiekārtu tehniskā ekspluatācija un jūrniecības angļu valoda.

Karjeras iespējas darbs uz kuģa elektromehāniķa vai elektroautomātikas speciālista amatā, iespējams saņemt kuģu sardzes mehāniķa jūras diplomu un strādāt arī par kuģa mehāniķi vai arī apvienotās profesijās (mehāniķis-elektromehāniķis). Iespējama arī tālāka karjera elektroautomātikas un elektronikas nozarē, jūrniecības krasta uzņēmumos un citās industrijas.

Jūrskola[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrskolā ir iespējams apgūt trešā līmeņa vidējo profesionālo izglītību. Tajā var apgūt kuģa vadīšanu kuģiem līdz 500 BT, kuģa mehāniku kuģiem ar dzinēja jaudu līdz 750 kW, kā arī Jūrskolas Ventspils filiālē (ZPIKC "Ventspils profesionālā vidusskola", Saules ielā 15) - aukstuma iekārtu mehāniku. LJA Jūrskolā uzņem personas ar pamatizglītību.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LIELO JUBILEJU GADS (Latvijas jūrnieku izglītība fotogrāfijās)[novecojusi saite] LATVIJAS JŪRNIECĪBAS GADAGRĀMATA 2009. Rīga: Latvijas Jūrniecības savienība, 2010. - 124-139 lpp.

Koordinātas: 57°02′48″N 24°01′50″E / 57.04667°N 24.03056°E / 57.04667; 24.03056Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]