Entitemas kauja

Entitemas kauja; Šarpsburgas kauja
	Daļa no Amerikas pilsoņu kara
Datums	Septembris 17, 1862; 162 gadi
Vieta	Vašingtonas apgabals, Mērilenda, pie Šarpsburgas ASV39°28′24″N 77°44′41″W / 39.47333°N 77.74472°WKoordinātas: 39°28′24″N 77°44′41″W / 39.47333°N 77.74472°W
Iznākums	Savienības uzvara
Karotāji
Amerikas Savienotās Valstis (Savienība)	Amerikas Valstu Konfederācija
Komandieri un līderi
Džordžs Maklelans	Roberts Lī
Iesaistītās vienības
Potomakas armija	Ziemeļvirdžīnijas armija
Spēks
87 164	38 000 "iesaistīti"
Zaudējumi
Kopā 12 410; (2108 nogalināti,; 9549 ievainoti,; 753 pazuduši)	Kopā 10 317; (1567 nogalināti,; 7752 ievainoti,; 1018 pazuduši)

Entitemas kauja (angļu: Battle of Antietam) vai Šarpsburgas kauja, kā to dēvē ASV dienvidu štatos, bija Amerikas pilsoņu kara kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp Amerikas Valstu Konfederācijas ģenerāļa Roberta Lī Ziemeļvirdžīnijas armiju un Savienības ģenerāļa Džordža Maklelana komandēto Potomakas armiju netālu no Šarpsburgas, Mērilendas štatā un Entitemas līča. Daļa no Mērilendas kampaņas, tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī, kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena ASV vēsturē, kurā upuru kopskaits bija 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.^[2]^[3]

Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu .

Karojošo pušu iesaistītās vienības

Savienības armija

Potomakas armija sastāvēja no 6 kājnieku korpusiem.

Ģenerālmajora Hukera I korpuss trīs divīzijās;
Ģenerālmajora Edvīna Samnera II korpusa trīs divīzijas;
Ģenerālmajora Ficdžona Portera V korpuss trīs divīzijās;
Ģenerāļa Viljama Franklina VI korpuss trīs divīzijās;
Ģenerāļa Bērnsaida IX korpuss no četrām divīzijām;
Džozefa Mansfīlda XII divu divīziju korpuss;

Brigādes ģenerāļa Alfrēda Plezantona kavalērijas divīzija (Čārlza Vaitinga, Džona Farnsvorta, Ričarda Raša, Endrū Makreinoldsa un Bendžamina Deivisa brigādes).

Kopā 75 000 karavīru.

Konfederācijas armija

Ziemeļvirdžīnijas armija sastāvēja no desmit kājnieku divīzijām, kas bija sakārtotas divos "spārnos" (korpusos), bija arī Džeba Stjuarta kavalērija un artilērijas rezerve ģenerāļa Viljama Pendltona vadībā. Otrais korpuss sadalīja artilēriju starp divīzijām, savukārt Pirmais korpuss to turēja korpusa kontrolē.

Dienvidu armija sastāvēja no 35 tūkstošiem līdz 52 tūkst. līdz kaujas sākumam. Dažkārt vidēji tiek lēsts 45 000.

Pats ģenerālis Roberts Lī ziņojumā rakstīja, ka armijā ir "mazāk nekā 40 000 cilvēku". Ģenerālis Džons Gordons savos memuāros rakstīja, ka ziemeļu armijā bija 60 000 vīru, bet dienvidu armijā — 35 000.^[4] Pēc vēsturnieka Džozefa Pjēro domām, Longstrīta korpusā bija 17 146 vīri, bet Džeksona korpusā 14 584. Ja pievieno rezerves artilēriju, tiek iegūts skaitlis 32 851 vīru. Šajos datos nav ņemti vērā kavalēristi, kuru skaits nav precīzi zināms, bet parasti tiek pieņemts kā 4500 cilvēku.

Pēc vēsturnieku domām, Entitemas kaujā piedalījās 24 tautību pārstāvji. Jo īpaši 12. Dienvidkarolīnas divīzijā bija noteikts skaits katobas cilts indiāņu.^[5]