Suverenitāte (franču: souveraineté — 'augstākā vara') ir abstrakts juridiskais jēdziens, kas apzīmē valsts augstāko varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem. Tam ir ne tikai politiska, bet arī sociāla un ekonomiska nozīme.
Sākotnēji jēdziens "suverenitāte" bija ekvivalents jēdzienam "augstākā vara", kas kalpoja viduslaiku augstākajiem feodālajiem valdniekiem cīņā pret citiem feodāļiem un Romas pāvesta pretenzijām. 19. gadsimta beigās tā nozīme mainījās uz mūsdienu izpratni.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Suverenitāte.
