Eposs

Odisejs un sirēnas (Léon Belly, 1867).

Eposs (sengrieķu: ἔπος — ‘vārds, vēstījums’) ir liroepikas paveids, varoņpoēma, kura vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē un kuras centrā parasti ir dižens varonis, kas aizstāv tautas (cilts) intereses. Plašs saistītā valodā rakstīts darbs ar vēstījošu (episku) saturu — piemēram, par nozīmīgiem vēsturiskiem vai mitoloģiskiem, leģendāriem notikumiem, varoņiem u.tml.

Varoņeposs ir dievu, triksteru un varoņu mitoloģiskās darbības apdziedājums (piemēram, sengrieķu "Iliāda" un "Odiseja", par kuru autoru tiek uzskatīts Homērs, senindiešu "Mahābhārata", babiloniešu "Poēma par Gilgamešu"). Sengrieķu varoņeposa tradīcija turpinjās t.s. cikliskajās poēmās, kas parādījās 8. gadsimtā p.m.ē.

Didaktiskajam eposam ir raksturīgs tas, ka mazāk mitoloģiskā materiāla, toties dominē reālās dzīves attiecību tēlojums (žanra vienīgais zināmais pārstāvis ir Hēsiods) ("Teogonija" un "Darbi un dienas").