Hēsiods

Hēsiods (sengrieķu: Ἡσίοδος; dzīvojis ap 700. gadu p.m.ē. Boiotijā, Senajā Grieķijā) bija sengrieķu dzejnieks. Hēsioda eposi "Teogonija" un "Darbi un dienas" līdzās Homēra darbiem "Iliāda" un "Odiseja" ir nozīmīgākie informācijas avoti par grieķu mitoloģiju. Hēsiods uzskatāms par t.s. didaktiskā eposa žanra aizsācēju.

Dzīve

Vienīgās vairāk vai mazāk drošās ziņas par Hēsioda dzīvi meklējamas viņa eposos, galvenokārt poēmā "Darbi un dienas". Hēsiods dzimis nelielā pilsētiņā Askrā Senās Grieķijas novadā Boētijā. Viņa tēvs dzimis Kimā (Mazāzijā), bijis tirgotājs, taču bankrotējis un apmeties uz dzīvi Askrā, kur kļuvis par zemkopi un apstrādājis zemi Helikona kalna pakājē. Askrā Hēsioda tēvs apprecējis Pikimēdi, viņiem bijuši divi bērni — Hēsiods un Perss. Eposā "Darbi un dienas" Hēsiods stāsta, ka pēc tēva nāves starp abiem brāļiem radušās domstarpības par mantojumu un tās tikušas risinātas tiesā. Uzvaru — pēc Hēsioda ieskatiem netaisnīgi — guvis Perss.

Darbi

Ir zināmi divi Hēsioda darbi — eposi "Teogonija" un "Darbi un dienas". Antīkajā laikmetā par Hēsioda darbu uzskatīts arī t.s. "Sieviešu katalogs", no kura saglabājušies tikai fragmenti. Tāpat Hēsiodam piedēvēts eposs "Ahilleja vairogs".

"Teogonija" ir eposs par pasaules un dievu izcelšanos, dievu ģenealoģiju. "Teogonijā" izklāstīts mīts par Pandoras lādi, mīts par pieciem laikmetiem u.c. "Darbi un dienas" ir t.s. didaktiskais eposs, tas uzskatāms par nozīmīgu informācijas avotu par Senās Grieķijas lauksaimniecību.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hēsiods.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)