Pāriet uz saturu

Erhards Milhs

Vikipēdijas lapa
Erhards Milhs
Erhard Milch
Erhards Milhs 1942. gadā
Erhards Milhs 1942. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 30. martā
Valsts karogs: Vācijas Impērija Vilhelmshāfene, Oldenburgas Lielhercogiste, Vācijas Impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1972. gada 25. janvārī (79 gadi)
Valsts karogs: Vācija Diseldorfa, Ziemeļreina-Vestfālene, Vācija
Tautība vācietis
Nodarbošanās virsnieks

Erhards Milhs (Erhard Milch, dzimis 1892. gada 30. martā, Vilhelmshāfenē, miris 1972. gada 25. janvārī, Diseldorfā) bija Trešā reiha gaisa kara spēku (Luftwaffe) ģenerālfeldmaršals, Hermaņa Gēringsa vietnieks. Tiek uzskatīts, ka E. Milham ir daļēji ebreju izcelsme.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Pirmā pasaules kara laikā E. Milhs bija kara lidotājs, dienēja arī mūsdienu Latvijas teritoijā Vecaucē, kur bija lidotāju skolas komandiera adjutants un Kurta Tuholska tiešais priekšnieks. Pēc kara pilots civilajā aviācijā. 1923. gadā viņš strādāja aviokompānijā "Junkers", laikā no 1926. līdz 1933. gadam — finanšu pārvaldes direktors aviokompānijā "Lufthansa".

1933. gadā E. Milhs tika iecelts par Aviācijas ministrijas valsts sekretāru un gaisa kara spēku bruņojuma departamenta vadītāju. 1938. gadā saņēmis armijas ģenerāļa (general oberst) dienesta pakāpi. 1939. gadā komandēja V gaisa kara floti Norvēģijas kampaņas laikā.

1940. gadā pēc Francijas kapitulācijas E. Milhs kļuva par vienu no trim Luftwaffe vadītājiem (līdzās Albertam Keselringam un Hugo Šperlem), ar dienesta pakāpi ģenerālfeldmaršals. Gaisa karā ar Lielbritāniju viņš komandēja III gaisa kara floti. 1941.—1944. gados bija Luftzeugmeister — galvenais aviācijas inspektors. 1942. gadā E. Milhs tika iecelts kopā ar Albertu Špēru kā atbildīgais par komunikāciju attīstību valstī.

1947. gadā E. Milhs tika tiesāts Starptautiskajā kara tribunālā Nirnbergā. Viņam piesprieda mūža ieslodzījumu. Atbrīvots 1954. gadā, miris 1972. gadā.

Erhards Milhs (pa kreisi) konsultējas ar savu brāli un aizstāvības advokātu Verneru Milhu īpašā konsultāciju telpā Nirnbergas procesu laikā

Izcelsmes jautājums

[labot | labot pirmkodu]

Viennozīmīgi nav skaidrs, vai E. Milhs ir bijis ebrejs, vai nav. Izdevumā "Энциклопедия Третьего рейха" u.c. minēts, ka pēc Gēringa pavēles tikuši pārrakstīti Milha dokumenti: uzrakstīts, ka viņš bijis tēva ārlaulības bērns pirms tēvs aprecējies ar ebrejieti.

Bibliogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]