Hermanis Gērings

Hermanis Gērings Hermann Göring Hermanis Gērings 1932. gadā Personīgā informācija Dzimis 1893. gada 12. janvārī Rozenheima, Vācijas Impērija Miris 1946. gada 15. oktobrī (53 gadi) Nirnberga, Vācija Tautība vācietis

Hermanis Vilhelms Gērings (vācu: Hermann Wilhelm Göring; dzimis 1893. gada 12. janvārī, miris 1946. gada 15. oktobrī) bija Vācijas lidotājs, vēlāk politiķis, viens no NSDAP līderiem ("otrais cilvēks partijā").

Dzīvesgājums

Reihstāga priekšsēdētājs reihsministrs Gērings (sēž kreisajā pusē) kanclera Hitlera valdības foto (1933).

Dzimis 1893. gada 12. janvārī Rozenheimā, Bavārijā Vācijas Impērijas diplomāta, virsnieka, vācu Dienvidrietumu Āfrikas kolonijas ģenerālgubernatora ģimenē.

Hermans mācījās Karlsrūes kadetu skolā, pēc tam Berlīnes karaskolā, kuru absolvēja kā teicamnieks un 1912. gadā norīkots dienestā prinča Vilhelma kājnieku pulkā Milūzā ar dienesta pakāpi jaunākais leitnants. 1914. gada oktobrī pārcelts uz kara aviāciju — sākumā kā pilota palīgs novērotājs, pēc tam kā izlūklidmašīnas un bumbvedēja pilots. 1915. gada rudenī sāka pilotēt iznīcinātāju. Kaujās ievainots un vienu reizi notriekts. 1917. gada maijā paaugstināts par 27. eskadriļas komandieri. 1918. gada maijā apbalvots ar ordeni "Par nopelniem" — 21 uzvara gaisa kaujās, — pārcelts uz 1. Manfreda fon Rihthofena eskadriļu (14. jūlijā iecelts par šīs eskadriļas komandieri). Demobilizējās 1919. gada rudenī kā kapteinis (apbalvots ar I pakāpes Dzelzs krustu, Lauvas ar zobeniem ordeni, III pakāpes Hohencollernu ordeni ar zobeniem, ordeni "Par nopelniem").

1920. gados iztiku pelnīja kā pilots gaisa šovos Dānijā, Zviedrijā. Kļuva par narkomānu (lietoja morfiju). Apprecējās ar Karinu fon Kancovu (1931. gadā Karina mira no tuberkulozes; 1935. gada 10. aprīlī Gerings apprecējās ar Emmu Zonnemani), dzīvoja Minhenē. Iestājās Minhenes Universitātē, kur studēja politoloģiju un vēsturi.

1922. gada novembrī iepazinās ar Hitleru un iesaistījās nacistu kustībā. 1923. gada janvārī uzņēmās vadīt SA. 1923. gada novembrī piedalījās t.s. Alus puča organizēšanā un neveiksmīgajā īstenošanā, kura laikā tika ievainots. Pēc puča apspiešanas Gērings paslēpās pie ebreju Ballenu ģimenes, bet pēc tam emigrēja uz Austriju, dzīvoja Itālijā un Zviedrijā.

1927. gadā pēc amnestijas atgriezās Vācijā un aktīvi iesaistījās NSDAP darbībā. 1928. gadā kļuva par NSDAP deputātu Reihstāgā (NSDAP dabūja 12 deputātu vietas), ar algu 600 markas mēnesī. 1930. gadā Gērings vadīja NSDAP frakciju Reihstāgā, kurā bija 107 deputāti. 1932. gada augustā viņš kļuva par Reihstāga priekšsēdētāju. 1933. gada 22. janvārī Gērings jau bija Reihstāga priekšsēdētājs, reihsministrs, Prūsijas zemes iekšlietu ministrs un aviācijas jautājumu komisārs.

1934. gada 30. jūlijā, t.s. Garo nažu naktī Gērings pats vadīja SS kaujiniekus Berlīnē. 1935. gada 1. martā Gērings kļuva par Trešā reiha gaisa kara spēku (Luftwaffe) virspavēlnieku. 1936. gadā Gēringam uzticēja vadīt t.s. Četrgades plānu — Vācijas industrializācijas un ekonomikas nostiprināšanas plānu. 1939. gada 30. augustā Gērings kļuva par Reiha aizsardzības padomes priekšsēdētāju un oficiālu Hitlera varas mantinieku tā nāves gadījumā. 1940. gada 19. jūnijā par veiksmīgu aviācijas komandēšanu Polijā un Francijā, Gēringu iecēla par reihsmaršalu.

H. Gērings kā apsūdzētais Nirnbergas kara tribunālā

1945. gada pavasarī Gērings mēģināja uzsākt separātas sarunas ar Sabiedrotajiem — Hitlers, to uzzinājis, atcēla Gēringu no visiem amatiem, anulēja visus apbalvojumus un lika arestēt. 1945. gada 9. maijā Gērings padevās ASV 7. armijas spēkiem. 1946. gadā Gēringu tiesāja Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā. Viņu atzina par vainīgu četros apsūdzības punktos, tai skaitā kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, un piesprieda nāves sodu pakarot.

1946. gada 15. oktobrī, divas stundas pirms nāves soda izpildes, Gērings iedzēra indi, tā veicot pašnāvību. Viņa mirstīgās atliekas tika kremētas.

Bibliogrāfija

• Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3 

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hermanis Gērings.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)