Eshatoloģija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Eshatoloģija (sengrieķu: ἔσχατος, éskhatos — ‘pēdējais’) ir teoloģiska mācība par cilvēces galu, kā arī par pasaules galu un laika beigām. Daudzās reliģiskās mācībās eksistē pēcnāves dzīve un tā izpausme atkarībā no tā, kas ir darīts laicīgajā dzīvē. Tas ir atrodams, sākot jau ar seno ēģiptiešu Nāves grāmatu, tālāk sengrieķu mitoloģijā kā pazemes dieva Aīda valstība, kristietībā — debesis un elle. Slaveni ir arī Dantes Alegjēri darbs “Dievišķā komēdija” un tibetiešu nāves grāmatas.

Eshatoloģijā tiek apskatīta arī atsevišķa cilvēka pēcnāves dzīve. Piemēram, kristieši tic dvēseles eksistencei pēc nāves. Protestanti uzskata, ka cilvēku dvēsele uzreiz nonāk debesīs, bet katoļi domā, ka pēc nāves dvēsele nonāk šķīstītavā, kur tiek lemts par tās tālāko uzturēšanās vietu. Kristietībā saistībā ar pasaules galu tiek izmantotas frāzes “Tā Kunga diena”, “Tiesas diena” vai vienkārši “pasaules gals”.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]