15 Einomija
.png) Einomijas 3D modelis | |
| Atklāšana un nosaukšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Annibale de Gaspariss |
| Atklāšanas datums | 1851. gada 29. jūlijā |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums | (15) Eunomia |
| Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000,5) [1] | |
| Afēlijs | 3,14 AU [1] |
| Perihēlijs | 2,1482881 AU [1] |
| Lielā pusass (rādiuss) | 2,6439148 AU [1] |
| Ekscentricitāte | 0,1874594[1] |
| Apriņķojuma periods | 4,3 a [1] |
| Slīpums | 11,73887°[1] |
| Uzlecošā mezgla garums | 293,1871°[1] |
| Pericentra arguments | 97,55419°[1] |
| Fiziskie raksturlielumi | |
| Dimensijas | 255,33 km[2] |
| Sideriskais periods | 6,083 h [2] |
| Ģeometriskais albedo | 0,2094[2] |
| Asteroīdu spektru tipi | S [2] |
| Redzamais spožums | 10,39 [3] |
| Absolūtais spožums | 5,28 H [1] |
Einomija, arī 15 Einomija ir asteroīds ar diametru apmēram 255 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Asteroīdu 1851. gada 9. maijā atklāja itāļu astronoms Annibale de Gaspariss (Annibale de Gasparis) Kapodimontes observatorijā Neapolē. Gasparisam tas bija ceturtais atklātais asteroīds (kopā 9). Asteroīds nodēvēts horas Einomijas vārdā. [4] Einomija grieķu mitoloģijā ir Zeva un Temīdas meita, viena no horām, likumības personifikācija.[5] Asteroīdam nav oficiāli apstiprināta simbola, neoficiāli tiek lietots simbols – sirds ar zvaigzni virs tās.
Einomija ir lielākais zināmais S tipa asteroīds, atrodas asteroīdu joslas iekšmalā. Einomijas masa ir apmēram 3,25 x 1019 kg jeb aptuveni 1% no kopējās asteroīdu joslas masas.[6] Einomijas vārdā nodēvēta Einomijas tipa asteroīdu grupa, kurā iekļauti asteroīdi ar līdzīgām orbītām un fiziskajiem parametriem. Einomija ir grupas lielākais objekts, grupā ietilpst ap 5 % no kopējā asteroīdu joslas objektu skaita.
Einomijas forma ir nedaudz izstiepta, ar četrām izteiktām malām. Virsma ir spoža, satur silikātu minerālus, niķeli un dzelzi saturošus iežus. Spektroskopiskie pētījumi parāda, ka asteroīda virsma nav viendabīga. Atklāts liels apgabals, kurš satur vairāk olivīnu, bet Fe un Ni ir mazāk, citā, mazākā apgabalā dominē piroksēni.
Einomijai pastāv 7:16 orbitālā rezonanse ar Marsu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 (15) Eunomia
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 15 Eunomia
- ↑ (15) Eunomia
- ↑ Lutz Schmadel, Dictionary of Minor Planet Names
- ↑ Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, ISBN 9984-757-36-6
- ↑ A. Vitagliano and R. M. Stoss, New mass determination of (15) Eunomia based on a very close encounter with (50278) 2000CZ12
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |