Fēgezaki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Fon Fēgezaku dzimtas ģerbonis (no Baltisches Wappenbuch, 1882).
Fēgezaka muižiņa (Vegesackshof) pie Rīgas (no Broces kolekcijas).

Fon Fēgezaki (vācu: von Vegesack) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15. gadsimta un Zviedru Vidzemes laikā izplatījās arī Zviedrijā un Prūsijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par savu priekšteci Fēgezaku dzimta uzskata 1492. gadā minēto Tallinas Melngalvju brālības locekli Albrehtu Fēgezaku, kas miris 1524. gadā. Arī pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Fēgezaku dzimtas pārstāvji bija ietekmīgi Rīgas un Tallinas tirgotāji. Zviedru Vidzemes laikā Gothards Fēgezaks (1608—1687) pārcēlās uz Rīgu. 1664. gadā Fēgezaki tika iecelti dižciltīgo kārtā.

Bijušais Zviedrijas karaspēka pulkvežleitnants Gothards Zaharijs fon Fēgezaks (1687–1745), kam piederēja Vējzaķsala (Vegesacksholm) tagadējā Sarkandaugavas apkaimē, un Rīgas rātskungs Gothards fon Fēgezaks (1686–1764) 1745. gadā tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Fēgezaku dzimtas muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fēgezaku dzimtai Vidzemē piederēja šādas muižas: Anniņmuiža (Annenhof), Vites muiža (Wittenhof, 1612–1687),[1] Loberģu muiža (Blumbergshof, 1834–1920), Ķieģeļu muiža (Kegeln, 1873–1920), Lambertmuiža (Lambertshof)/Kleistu muiža (Kleistenhof, pēc 1752),[1] Āsteres muiža (Poikern) ar Drieliņu muižu (Badenhof, 1847–1920), Svētciema muiža (Neu-Salis) ar Lāņu muižu (Lahnhof, 1841–1920), Vaidavas muiža (Waidau, 1890–1920) un Vējzaķsala (Vegesacksholm, 1694–1732).

Dzimtas pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Albrehts Oto fon Fēgezaks (miris 1670/1671), Zviedrijas konsuls Lisabonā
  • Eberhards fon Fēgezaks (1763–1818), Zviedrijas ģenerālleitnants
  • Oto Morics fon Fēgezaks (1807–1874), Krievijas impērijas diplomāts, sūtnis Hamburgā, Brēmenē un Lībekā, Oldenburgas un Braunšveigas hercogistēs
  • Manfrēds fon Fēgezaks (1879–1966), vācbaltiešu politiķis
  • Zigfrīds fon Fēgezaks (1888–1974), vācbaltiešu rakstnieks

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Heinrich von Hagemeister: Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. Teil 1–2, Eduard Frantzen's Buchhandlung, Riga 1836–1837 (Digitalisat)