Vējzaķsala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 56°59′18″N 24°07′02″E / 56.98833°N 24.11722°E / 56.98833; 24.11722

Vējzaķsala (Rīga)
Vējzaķsala
Vējzaķsala
Vējzaķsalas atrašanās vieta Rīgā

Vējzaķsala, arī Fēgezaka sala (vācu: Vegesacksholm), ir bijusī sala Daugavas lejteces iekšējās deltas lejas paplašinājumā pie upes labā krasta, starp Vējzaķsalas līci austrumos (tagad aizbērta atteka) un Pīļu salas atteku rietumos (tagad aizbērta). Pēc Kaķasēkļa dambja izbūves Vējzaķsala savienojās ar labā krasta palieni. Pastāvējusi vismaz līdz 1915. gadam, tagad Sarkandaugavas dienvidu daļa.

Salas garums bija 1,8 km, platums 0,6 km, augstums 1-1,8 m. Mūsdienās Vējzaķsala ir daļēji apbūvēta, paaugstināta, uzberot smiltis, saglabājušās ar niedrēm aizaugušās, purvainās atteku gultnes ar sīkiem ezeriem.[1]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimta sākumā sala atradās Daugavas Līvzemes teritorijā un vēstures dokumentos pirmo reizi minēta kā Osmasar. 1239. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs apstiprināja domkapitula tiesības izmantot salas lielāko daļu un to sāka dēvēt par Domkunga salu. Kopš Zviedru Vidzemes laikiem uz salas esošā Vējzaķsalas muiža piederēja Fēgezaku dzimtai, no kura uzvārda sala ieguva savu patreizējo nosaukumu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Enciklopēdija "Rīga". Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
  2. ambermarks.com