Manfrēds fon Fēgezaks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Manfrēds fon Fēgezaks
Manfrēds Fēgezaks.jpg
1. Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1879. gada 10. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Valmiera, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1966. gada 9. aprīlī (86 gadu vecumā)
Valsts karogs: Rietumvācija Bavārija, VFR (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācbaltietis
Politiskā partija Vācbaltu reformu partija
Profesija jurists
Augstskola Tartu Universitāte

Manfrēds Baltazārs Heinrihs Teofils fon Fēgezaks (vācu: Manfred Balthasar Heinrich Theophil von Vegesack; 1879. gada 10. augusts — 1966. gada 9. aprīlis) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis. Bijis 1. Saeimas deputāts, pārstāvējis Vācbaltu reformu partiju.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no Fēgezaku dzimtas, dzimis 1879. gada 10. augustā Valmierā.[1] Viņa brālis bija literāts Zigfrīds fon Fēgezaks.

Studēja tieslietas Tērbatas (1899—1903) un Berlīnes Universitātē (1903—1905), 1905. gadā ieguva doktora grādu (Dr. phil.) Erlangenes-Nirnbergas Universitātē.[1] Pēc 1905. gada revolūcijas atgriezās dzimtenē un strādāja par Vidzemes bruņniecības Muižu kredītbiedrības (Güter-Kredit Sozietät) sekretāru (1906-1909). 1910. gadā kļuva par Loberģu muižas (Blumbergshof) īpašnieku, līdztekus arī par Dauguļu muižas (Daugeln) pārvaldnieku (1910-1912) un Smiltenes pilsmuižas pilnvarnieku (1912-1918) un Valmieras Šaursliežu pievedceļu sabiedrības direktors (1912-1931).

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām kļuva par Vidzemes Muižu kredītbiedrības virsdirektoru (1920-1922) un Latvijas Vācu biedrību savienības (Verband der Deutschen Genossenschaften in Lettland) direktoru (1920-1939). Pārstāvot Vācbaltu reformu partiju, bija 1. Saeimas deputāts no 1922. līdz 1925. gadam.[1] Kopā ar Vilhelmu Firksu 1925. gadā mēģināja apstrīdēt Tautu Savienībā muižu nacionalizāciju 1920. gada zemes reformas laikā. Bija finanšu saimniecības docētājs Herdera institūtā (1922-1933), līdztekus Herdera biedrības priekšsēdis (1928-1930). Apdrošināšanas biedrības "Kurzeme" direktors (1931-1939).

Vācbaltiešu izceļošanas laikā 1939. gadā pārcēlās uz Polijas kampaņas laikā okupēto Polijas daļu, kur vadīja UTAG nodaļu (1939-1942), vēlāk saimniekoja Nosalevas muižā (Gut Nosalewo, Wartheland). Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā devās bēgļu gaitās uz Bavāriju, kur apmetās Veisenšteinā pie Rēgenes pilsētas.[1]

Miris Veisenšteinā 1966. gada 9. aprīlī.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]