FK Jelgava
FK Jelgava | |||||
Nosaukums | Futbola klubs "Jelgava" | ||||
Pilsēta | Jelgava, Latvija | ||||
Līga | Virslīga | ||||
2020. | 7. vieta | ||||
Dibināts | 2004. gadā | ||||
Stadions | Zemgales Olimpiskais centrs
(ietilpība: 1560) | ||||
Prezidents | Māris Peilāns | ||||
Galvenais treneris | Dāvis Caune | ||||
Kapteinis | Igors Kozlovs | ||||
Mediji | Oficiālā vietne | ||||
|
FK Jelgava ir Latvijas futbola klubs, kas izveidojās 2004. gadā, apvienojoties diviem Jelgavas futbola klubiem — RAF un Viola. No 2010. līdz 2020. gadam spēlēja Latvijas Virslīgā, bet 2021. gadā finansiālu apsvērumu dēļ no dalības Virslīgā atteicās un pašlaik ir jaunatnes futbola klubs (ar akadēmijas statusu) ar apmēram 500 audzēkņiem (no 4 līdz 18 gadu vecumam). Klubs četras reizes ir uzvarējis Latvijas kausa izcīņā (2010, 2014, 2015, 2016). Virslīgā iekļuva pēc uzvaras 2009. gada Latvijas 1. līgas čempionātā. Labākais sasniegums Virslīgā — 2. vieta 2016. gada sezonā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klubs dibināts 2004. gadā, bet tas saistīts arī ar iepriekšējiem pilsētas futbola klubiem.
Jelgavas "Metālists"
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klubs pirmo reizi parādījās 1977. gadā un savā debijas reizē Latvijas līgā ieņēma 7. vietu 13 komandu konkurencē. Pēc mazāk kā trim sezonām klubs nomainīja savus īpašniekus — tas atkal tika pievienots mašīnbūves rūpnīcai un tika pārdēvēts par Jelgavas "Automobilists".
Jelgavas "Automobilists"
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā klubam "Automobilists Jelgava" gāja samērā sarežģīti — labākajā sezonā tas finišēja tabulas vidusdaļā un starp 1983. un 1987. gadu spēlēja 1. līgā. 1987. gadā "Automobilists" zaudēja pārspēlēs par vietu uz Virslīgu Ilūkstes "Zemgale" komandai, bet tā kā Virslīgu paplašināja, tad jau zem nosaukuma RAF, Jelgavai kārtējo reizi bija savs klubs Latvijas augstākajā līgā.
RAF Jelgava
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1988. un 1989. gadā RAF sastāvā bija divas komandas, kuras 1990. gadā noformējās vienā. Viena spēlēja zemākajā Padomju Savienības līgā, otra — Latvijas līgā. 1988. un 1989. gadā Viktora Ņesterenko vadībā "vietējā" RAF komanda uzvarēja Latvijas līgā, 1988. gadā tā ieguva arī zelta medaļu un uzvarēja Latvijas kausā. Savukārt "starptautiskajai" RAF komandai neklājās tik spīdoši — kaut arī tās sastāvā bija pāris talantīgu jaunu spēlētāju, tādi kā Vladimirs Babičevs, Dzintars Sproģis, Igors Troickis un Aleksandrs Stradiņš, komandas sniegums bija ļoti bēdīgs. 1989. gadā Ņesterenko pārņēma vadību apvienotajā "RAF" komandā, kas turpināja spēlēt gan Padomju līgā, gan Baltijas līgā. 1990. un 1991. gadā komandas sniegums uzlabojās, bet tad Padomju Savienība sabruka un RAF pievienojās Latvijas Virslīgai.
Deviņdesmito gadu sākumā "RAF" bija viena no spēcīgākajām komandām Virslīgā, trīs reizes finišējot otrajā vietā un vienreiz trešajā (1992. gadā zaudēja zeltu Rīgas "Skonto" komandai, finišējot ar vienādu punktu skaitu sezonas noslēgumā). Kad rūpnīca nonāca finasiālajās problēmās, komandai uzradās jauns sponsors Latvijas Universitāte, 1996. gadā tika nomainīts arī komandas nosaukums un atrašanās vieta tika nomainīta uz Rīgu, spēles aizvadot Latvijas Universitātes stadionā.
RAF Rīga
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā RAF Rīga komanda nospēlēja tikai vienu sezonu, pabeidzot to 5. vietā, bet 1996. gadā ieguva Latvijas kausu. Pēc sezonas klubs atkal nomainīja nosaukumu, šoreiz uz "Universitāte Rīga".
Universitāte Rīga
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vienīgā sezona zem nosaukuma "Universitāte Rīga" nenesa nekādus augļus un klubs finišēja 6. vietā, pēc sezonas klubs tika izformēts.
RAF Jelgava (atkal)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klubs ar nosaukumu RAF Jelgava parādījās atkal 2001. gadā šoreiz jau 1. līgā. Pēc 2003. gada sezonas klubs apvienojās ar citu Jelgavas klubu — 1996. gadā izveidoto Jelgavas "Viola", liekot pamatus FK Jelgavas izveidei.[1]
FK Jelgava
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2009. gada sezonā, uzvarot Latvijas Pirmās līgas čempionātā, iekļuva Latvijas futbola Virslīgā. 2010. gada 19. maijā FK Jelgava uzvarēja Latvijas kausa izcīņā, finālā (Skonto stadionā, Rīgā) ar 6:5 pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pārspējot FK Jūrmala-VV komandu. Pa ceļam uz finālu tika pārspēti futbola klubi SK Liepājas Metalurgs (ceturtdaļfinālā) un Skonto FC (pusfinālā).
2010. gada vasarā FK Jelgava iekļuva UEFA Eiropas līgā un sāka startu šajā turnīrā uzreiz no 2. kvalifikācijas kārtas. Norvēģijā pret Molde FK spēle beidzās 0:1, bet Jūrmalā (Slokas stadionā) jelgavnieki uzvarēja ar 2:1, taču viesos vairāk iesisto vārtu dēļ nākamajā kvalifikācijas kārtā iekļuva Molde FK.
2010. gada 2. septembrī Jelgavā tika atklāts Zemgales Olimpiskais centrs, kura atklāšanas svētku kulminācija bija futbola spēle starp FK Jelgava un Blackpool FC, kas 2010. gadā spēlēja Anglijas Premjerlīgā. Spēle beidzās ar rezultātu 2:1 mājinieku labā — vārtus guva Vladislavs Kozlovs un Oļegs Malašenoks.
2011. gadā FK Jelgava devās "Ziemeļanglijas tūrē", kur ar 0:0 nospēlēja pret Fleetwood FC un 1:1 pret Blackpool FC, tādējādi ieejot vēsturē ar to, ka pēc 3 spēlēm pret Anglijas klubiem, FK Jelgava nevienu spēli nav zaudējis. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam trīs reizes spēc kārtas uzvarēja Latvijas kausa izcīņā.
2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezonā pārvarēja divas kvalifikācijas kārtas, uzvarot Islandes klubu Breidablik un Slovākijas klubu Bratislavas "Slovan", taču nākamājā kārtā piekāpās Jeruzalemes "Beitar". Tas līdz šim ir sekmīgākais kluba starts UEFA klubu turnīros.
No 2021. gada FK Jelgava ir jaunatnes futbola klubs (akadēmija) un startē Latvijas jaunatnes čempionātā un Latvijas Sieviešu futbola 1.līgā.
Kluba nosaukumu vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1977—1979: Metālists Jelgava
- 1980—1987: Automobilists Jelgava
- 1988—1995: RAF Jelgava
- 1996: RAF Rīga
- 1997: Universitāte Rīga
- 2001—2003: RAF Jelgava
- 2004—FK Jelgava
- 2021 - sākusies kluba nosaukuma maiņa (rebrendings) uz FS Jelgava (Futbola skola Jelgava)
Iegūtās vietas Latvijas čempionātā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
* Neskaitot Virslīgas klubu otrās komandas, kuras 1. līgas čempionātā startēja ārpus konkurences.
Dalības eirokausos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sezona | Sacensības | Kārta | Valsts | Klubs | Mājās | Viesos | Kopā |
---|---|---|---|---|---|---|---|
2010—11 | UEFA Eiropas līga | 2QR | Molde FK | 2:1 | 0:1 | 2:2 | |
2014—15 | UEFA Eiropas līga | 1QR | Rosenborg BK | 0:2 | 0:4 | 0:6 | |
2015—16 | UEFA Eiropas līga | 1QR | PFC Litex Lovech | 1:1 | 2:2 | 3:3 | |
2QR | FK Rabotnički | 1:0 | 0:2 | 1:2 | |||
2016—17 | UEFA Eiropas līga | 1QR | Breidablik | 2:2 | 3:2 | 5:4 | |
2QR | Bratislavas "Slovan" | 3:0 | 0:0 | 3:0 | |||
3QR | Beitar | 1:1 | 0:3 | 1:4 | |||
2017—18 | UEFA Eiropas līga | 1QR | Ferencváros | 0:1 | 0:2 | 0:3 |
Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sezona | Sasniegtā kārta vai tituls |
---|---|
2004. | astotdaļfināls |
2005. | astotdaļfināls |
2006. | astotdaļfināls |
2007. | 2. kārta |
2008. | astotdaļfināls |
2009.—2010. | kausa ieguvēji |
2010.—2011. | ceturtdaļfināls |
2011.—2012. | pusfināls |
2012.—2013. | astotdaļfināls |
2013.—2014. | kausa ieguvēji |
2014.—2015. | kausa ieguvēji |
2015.—2016. | kausa ieguvēji |
2016.—2017. | ceturtdaļfināls |
2017. | ceturtdaļfināls |
2018. | trešais posms (astotdaļfināls) |
2019. | fināls |
2020. | ceturtdaļfināls |
2021. | --- |
Komandas sastāvs (2020. gada sezonas noslēgumā)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2020. gada 20. septembrī.[2]
|
|
Komandas personāls (2020. gada sezonas noslēgumā)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amats | Vārds, uzvārds[3] |
---|---|
Galvenais treneris | Dāvis Caune |
Trenera asistents | Aleksandrs Cauņa |
Vārtsargu treneris | Andrejs Adamovičs |
Dublieru komandas treneris | Aldis Trukšāns |
Prezidents | Māris Peilāns |
Meistarkomandas direktors | Ainārs Tamisārs |
Meistarkomandas administrators | Raivis Hščanovičs |
Ārsts | Boriss Lavrenovs |
Komandas galvenie treneri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dainis Kazakevičs (2004—2012)
- Jānis Dreimanis (2013)
- Sergejs Golubevs (pienākumu izpildītājs) (2013—2014)
- Vladimirs Beškarevs (2014)
- Vitālijs Astafjevs (2014—2016)
- Sauļus Širmelis (2016)
- Aleksandru Kurtejans (2016—2017)
- Dāvis Caune (pienākumu izpildītājs) (2017)
- Raviļs Sabitovs (2017—2018)
- Marians Pahars (2018—2019)
- Oļegs Kubarevs (2019—2020)
- Dāvis Caune (2020 septembris - novembris)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «MŪSU VĒSTURE». VIOLA. Skatīts: 2024-07-03.
- ↑ «FK Jelgava». lff.lv. Skatīts: 2020. gada 20. septembrī.
- ↑ «Meistarkomanda». fkjelgava.lv. Skatīts: 2020. gada 20. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|