Fajuaņa templis
 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Fajuaņa templis | |
|---|---|
| 法源寺 | |
 Fajuaņa templis | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta | Pekina, Ķīna |
| Piederība konfesijai | Budisms |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | Ķīniešu arhitektūra |
| Celtniecības beigas | 1437 (rekonstrukcija) |
Fajuaņa templis (ķīniešu : 法源寺) ir budistu templis Pekinas centra dienvidrietumu apgabalā Ķīnā, netālu no Govju ielas mošejas.
Tempļa vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
696. gadā (pēc citiem avotiem 645. gadā) celtais templis, iespējams, ir senākais un pazīstamākais budistu templis Pekinā. Tanu dinastijas imperators Taidzuns (626—649) to uzcēla par piemiņu karavīriem, kuri krita kaujās ar ziemeļu ciltīm. Dabas katastrofas iznīcināja sākotnējās Tanu dinastijas celtnes. Mūsdienās redzamais templis ir atjaunots Cjinu dinastijas laikā (1436-1449). Templī atrodas liels skaits vēsturisku priekšmetu, tai skaitā bronzas skulptūras, akmens lauvas, kā arī trīs Budas-Vairočanas. Templī ir atrodami arī daudzi budistu teksti no Minu dinastijas.
Tempļa struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tempļa teritorija aizņem 6700 m2. Tempļa plānojums ir tāds pats kā citiem budistu tempļiem. Templis ir izveidots kompakti, un ēkas novietotas simetriski mediālajai asij. Galvenās ēkas ietver Tempļa vārtus, Dievišķo karaļu zāli, Galveno zāli, Lielās līdzjūtības zāli, Svēto rakstu zāli un Bungu un Zvanu torņus.
Pie ieejas, kuras austrumu un rietumu pusē izbūvēti Bungu un Zvanu torņi, atrodas vīraka dedzināšanas pods — lu.
Tālāk Dievišķo karaļu zāli (Tiawang Dian), kurā apskatāmas Milefo (Smejošā Budas) un viņa pavadoņu — Dievišķo karaļu statujas —, apsargā bronzas lauvu pāris.
Galvenā zāle ir varena un svēta. Galvenās zāles priekšā stāv sena stēla, kur ap apzeltīto Šākjamuni (pagātnes Buda) slejas bodisatvas un lohaiņi — tie, kas atbrīvojušies no mūžīgā atdzimšanas cikla. Tur atrodas trīs svētie: Vairokana Buda, Manjusri un Samantabhadra.
Lielās līdzjūtības zālē ir statujas, cirsti akmeņi un mākslas šedevri. Starp tiem ir vairākas no ievērojamākajām senās Ķīnas statujām: Sēdošā Budas māla statuja (Austrumu Hanu dinastija, 25-220), māla Budas statuja no Austrumu Vu dinastijas (229-280), akmens Budas statuja no Tagu dinastijas (618-907).
Tempļa tālākajā galā Svēto Rakstu zālē glabājas sūtras, blakuszālē — 5 m augsta Budas statuja. Teritorijā parasti ir daudz mūku. kuri apmeklē tempļa budistu skolu.
Templis literatūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Taivāniešu rakstnieks Li Ao publicēja savu romānu “Mocekļa svētnīca: stāsts par reformu kustību 1898. gadā Ķīnā” (alternatīvais nosaukums “Fajuaņa templis”). Šis romāns stāsta par Simts dienu reformas sākumiem un neveiksmēm vēlajā Cjinu dinastijas laikā. Par šo romānu viņš ieguva nomināciju Nobela prēmijai literatūrā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fajuaņa templis.
- Fayuan Temple. Chinese Culture.org
- Jump up^ China Discover Net. Beijing. Fayuan Temple
- A Dorling Kindersley Book, Eyewitness Travel Guide, China