Federika Brinjone 
Federica Brignone
 Federika Brinjone 2018. gadā |
| Personas dati |
| Dzimusi |
1990. gada 14. jūlijā (35 gadi)
 Milāna, Itālija |
| Augums |
168 cm |
| Mājaslapa |
www.federicabrignone.com |
| Profesionālā informācija |
| Pārstāvētā valsts |
Itālija |
| Sporta veids |
kalnu slēpošana |
| Pasaules kausa informācija |
| Debija PK posmos |
2007. gada 28. decembrī |
| Pasaules kausa tituli |
2 (2020, 2025) |
| PK distanču tituli |
5 (milzu slaloms: 2020, 2025; kombinācija: 2020; supergigants: 2022; nobrauciens: 2025) |
| Olimpisko spēļu informācija |
| Dalības reizes |
5 (2010, 2014, 2018, 2022, 2026) |
| Medaļas |
2 zelta, 1 sudraba, 2 bronzas |
| Pasaules čempionāta informācija |
| Dalības reizes |
7 |
| Medaļas |
2 zelta, 3 sudraba |
| Sasniegumi un tituli |
|
|
|
|
Federika Brinjone (itāļu: Federica Brignone; dzimusi 1990. gada 14. jūlijā Milānā) ir itāļu kalnu slēpotāja, divkārtēja Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāja (2020, 2025), 2026. gada olimpisko spēļu čempione supergigantā un milzu slalomā, vairāku olimpisko spēļu medaļu ieguvēja, kā arī 2023. gada pasaules čempione kombinācijā un 2025. gada pasaules čempione milzu slalomā.
Viņas māte Marija Roza Kvario arī ir bijusi kalnu slēpotāja, piedalījusies divās ziemas olimpiskajās spēlēs, uzvarējusi četros Pasaules kausa posmos slalomā.[1]
Pasaules kausa sacensībās debitēja 2007. gada 28. decembrī Līencā 17 gadu vecumā. 2009. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja zelta medaļu kombinācijā. 2009. gada novembrī Aspenā ieguva trešo vietu milzu slalomā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos tikai savās piektajās sacenībās šajā līmenī.[2] 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja sudraba medaļu milzu slalomā. Savās pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 2010. gadā startēja tikai milzu slalomā un ieņēma 18. vietu.
Pasaules čempionātā pirmo reizi piedalījās 2011. gadā Garmišā-Partenkirhenē un milzu slalomā izcīnīja sudraba medaļu. 2012. gada decembrī viņai tika veikta labās potītes operācija, un viņa bija spiesta izlaist atlikušo sezonas daļu.
Pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos izcīnīja 2015. gada 24. oktobrī Zeldenē milzu slalomā.[3] 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā izcīnīja bronzas medaļu milzu slalomā. 2018.—2019. gada Pasaules kausa sezonā uzvarēja kombinācijas ieskaitē, bet tā kā šajā disciplīnā tika aizvadītas tikai vienas sacensības, mazais kristāla globuss netika piešķirts. 2019.—2020. gada sezonā kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju, kā arī uzvarēja milzu slaloma un kombinācijas ieskaitēs, iegūstot lielo un divus mazos kristāla globusus. Viņa kļuva par pirmo Itālijas sieviešu kalnu slēpotāju, kas ieguvusi Pasaules kausu.[4]
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā ieguva divas medaļas — sudrabu milzu slalomā un bronzu kombinācijā. 2021.—2022. gada Pasaules kausa sezonā uzvarēja supergiganta disciplīnas kopvērtējumā. 2023. gada Pasaules čempionātā kļuva par pasaules čempioni, uzvarot kombinācijā.[5] Ieguva arī sudraba medaļu milu slalomā. Arī 2025. gada Pasaules čempionātā Zālbahā izcīnīja divas medaļas — zeltu milzu slalomā un sudrabu supergigantā. 2024.—2025. gada Pasaules kausa sezonā otro reizi karjerā uzvarēja absolūtajā kopvērtējumā. 34 gadu vecumā viņa kļuva par vecāko kalnu slēpotāju gan starp sievietēm, gan vīriešiem, kas ieguvusi šo titulu.[6] Viņa uzvarēja arī divās disciplīnu ieskaitēs, pirmo reizi karjerā triumfējot nobrauciena kopvērtējumā un otro reizi nodrošinot milzu slaloma sezonas uzvarētājas titulu.[7][8]
2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs F. Brinjone kļuva par čempioni supergigantā un milzu slalomā.
Milāna, Itālija
.svg){kind=small}
Vankūvera
Soči
Phjončhana
Pekina
Garmiša-Partenkirhene
Bīverkrīka
Sanktmorica
Ore.svg){kind=small}
Kurševela/Meribela
Zālbaha
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Federika Brinjone.
