2010. gada ziemas olimpiskās spēles

Vikipēdijas lapa
XXI ziemas olimpiskās spēles
2010. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais logo
Norises vieta Valsts karogs: Kanāda Vankūvera, Kanāda
Dalībvalstis 82
Sportisti 2 632
Disciplīnas 86 (15 sporta veidos)
Atklāšana 12. februārī
Noslēgums 28. februārī
Oficiāli atklāja Mišela Žana
Sportistu zvērests Heilija Vikenheizere
Tiesnešu zvērests Mišels Verro
Olimpiskā lāpa Veins Greckis
Stīvs Nešs
Nensija Grīna
Katrina Lemeija
Riks Hansens
Stadions BC Place stadions

2010. gada ziemas olimpiskās spēles jeb XXI Olimpiskās Ziemas spēles bija 21. ziemas olimpiskās spēles, kas no 2010. gada 12. līdz 28. februārim notika Kanādas Britu Kolumbijas provinces pilsētā Vankūverā, bet vairāku sporta veidu sacensības norisinājās netālu esošajā Vistlerā. Šīs bija trešās olimpiskās spēles, ko rīkoja Kanāda: 1976. gadā Monreālā notika vasaras olimpiskās spēles, bet 1988. gadā Kalgari — ziemas olimpiskās spēles.

Oficiāli spēles atklāja Kanādas ģenerālgubernatore Mišela Žana (Michaëlle Jean), bet olimpisko uguni iededza piecas Kanādas sporta zvaigznes: hokejists Veins Greckis, basketbolists Stīvs Nešs, slēpotāja Nensija Grīna, ātrslidotāja Katrina Lemeija un paraolimpietis Riks Hansens.

Spēlēs piedalījās 2622 sportisti no 82 valstīm. Vankūveras olimpiskās spēles bija pirmā ziemas olimpiāde Ganai, Kaimanu Salām, Kolumbijai, Pakistānai un Peru, kā arī Melnkalnei un Serbijai, kas iepriekšējā olimpiādē startēja vienā komandā.

Olimpisko spēļu atklāšanas dienā Gruzijas kamaniņu braucējs Nodars Kumaritašvili traģiski gāja bojā treniņbraucienā Vistleras trasē.[1][2] Gruzijas Olimpiskā komiteja paziņoja pēc šī negadījuma, ka spēlēs tomēr piedalīsies, tādējādi godinot mirušo sportistu.[3]

Šajās olimpiskajās spēlēs piedalījās 58 Latvijas sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos.

Sporta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vankūveras olimpiskajās spēlēs sacensības notika šādos veidos (izcelti sporta veidi, kuros piedalījās Latvijas sportisti):

Spēļu rīkošanas vietas izvēle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vankūvera par 21. ziemas olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta 2003. gada 2. jūlijā, pārspējot Dienvidkorejas pilsētu Phjončhanu un Austrijas pilsētu Zalcburgu. Uz rīkošanu pretendēja, bet līdz balsojumam nenokļuva arī Andora la Velja (Andora), Harbina (Ķīna), Jaka (Spānija) un Sarajeva (Bosnija un Hercegovina), bet sākotnēji pieteikusies bija arī Berne (Šveice), kas dalību atsauca pati.

2010. gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti
Pilsēta Valsts 1. kārta 2. kārta
Vankūvera Karogs: Kanāda Kanāda 40 56
Phjončhana Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika 51 53
Zalcburga Karogs: Austrija Austrija 16

Olimpisko spēļu stadioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BC Place stadions

BC Place stadions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BC Place Stadium notika olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī lielākā daļa medaļu pasniegšanas ceremoniju. Stadions tika atklāts 1983. gadā un tajā ir aptuveni 60 000 sēdvietu.

Olimpiskā lāpa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada ziemas olimpisko spēļu lāpa tika aizdegta 2009. gada 22. oktobrī Grieķijā. Astoņas dienas vēlāk tā nonāca Kanādā un līdz spēļu sākumam veica 45 000 km, kas bija visu laiku garākā olimpiskās lāpas stafete vienas valsts teritorijā.[4]

Olimpisko spēļu organizēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielus līdzekļus organizatori ieguldīja olimpisko spēļu drošības nodrošināšanā.

Neilgi pirms spēļu sākšanās organizatorus satrauca sniega trūkums, jo gaisa temperatūra Vankūverā bija +10 °C. Savukārt Vistlerā temperatūra bija ap 0 °C. Tomēr Vankūverā sporta sacensības notika telpās, kur daudz vieglāk ir nodrošināt nepieciešamos apstākļus. Pirms spēļu sākuma vislielākās raizes organizatoriem sagādāja Vankūveras tuvumā esošais Saipresmauntinas kūrorts (Cypress Mountain), kur notika snovborda un frīstaila sacensības. Kalnā bija sniega deficīts, un to bija jāpiegādā sacensību trasēs no citām vietām. Meteorologi ir atzinuši, ka šī bija siltākā ziema kūrorta vēsturē. Olimpisko spēļu laikā laika apstākļi pamazām uzlabojās, un par sniega trūkumu īpaši jāsūdzas nebija. Pārāk intensīvu nokrišņu vai miglas dēļ gan vairākkārt tika pārceltas kalnu slēpošanas sacensības.

Pirms spēlēm organizatori brīdināja sportistus draudot, ka olimpisko spēļu laikā tiks veiktas aptuveni 2000 dopinga analīzes. Ievērojami dopinga skandāli olimpiādes laikā nenotika.

Talismani[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vankūveras olimpisko spēļu talismani bija Sami, Miga un Kvači. Talismanu veidotāji ietekmējušies no vietējo indiāņu kultūras. Sami ir kalnos dzīvojošs dzīvnieku gars, Miga — teiksmains lācis, bet Kvači — Kanādas spokainajos mežos mītošs sniega cilvēks, kas olimpiādes laikā kļuva par hokeja un citu ledus sporta veidu fanu.

Atklāšanas ceremonija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīdis atklāšanas ceremonijā

Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas pirmajā daļā tika rādīti etniskie Kanādas pamatiedzīvotāji, kuri bija tērpušies tradicionālajos tērpos, savukārt otrā daļa risinājās mūsdienīgākās noskaņās, lai gan arī šeit manāms uzsvars uz spēļu rīkotājvalsts vēstures atspoguļojumu.

Oficiāli spēles atklāja Kanādas ģenerālgubernatore Mikaela Žana (Michaëlle Jean), bet olimpisko uguni iededza piecas Kanādas sporta zvaigznes: hokejists Veins Greckis (pēdējais olimpiskās lāpas nesējs), basketbolists Stīvs Nešs, slēpotāja Nensija Grīna, ātrslidotāja Katrina Lemeija un paraolimpietis Riks Hansens. Katrs no viņiem no savas puses aizdedzināja savdabīgi izveidoto olimpisko lāpu.

Tāpat kā Pekinas olimpiskajās spēlēs, arī šoreiz atklāšanas ceremonijā vienoti nesoļoja Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas delegācijas. Abas komandas vienoti soļoja no 2000. līdz 2006. gadam notiekošajās olimpiskajās spēlēs.

Gruzijas Olimpiskā delegācija Gruzijas karogu nesa sēru noformējumā, sērojot par kamaniņu braucēja Nodara Kumaritašvili traģisko bojāeju šai pašā dienā treniņbraucienā Vistleras trasē. Sportista piemiņa tika godināta ar klusuma minūti.

Medaļu kopvērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Valsts 11 Zelts 22 Sudrabs 33 Bronza Kopā
1 Karogs: Kanāda Kanāda (mājineiki) 14 7 5 26
2 Karogs: Vācija Vācija 10 13 7 30
3 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 9 15 13 37
4 Karogs: Norvēģija Norvēģija 9 8 6 23
5 Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika 6 6 2 14
6 Karogs: Šveice Šveice 6 0 3 9
7 Karogs: Ķīna Ķīna 5 2 4 11
7 Karogs: Zviedrija Zviedrija 5 2 4 11
9 Karogs: Austrija Austrija 4 6 6 16
10 Karogs: Nīderlande Nīderlande 4 1 3 8
23 Karogs: Latvija Latvija 0 2 0 2

Latvijas komandas sniegums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajās olimpiskajās spēlēs sportistu skaits Latvijas delegācija bija tieši tikpat liels cik iepriekšējās Turīnas olimpiskajās spēlēs — 58 sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos. Pirms olimpiādes bija cerības uz rekorda labošanu, tomēr Starptautiskā Slēpošanas savienība (FIS) nedeva iespēju olimpiskajās spēlēs startēt Latvijas snovbordistam Tomam Vasinam, kurš nebija izpildījis individuālos kvalifikācijas kritērijus.

Latvijas karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesa galvenais medaļu pretendents un vēlākais medaļnieks skeletonists Martins Dukurs, bet spēļu noslēguma ceremonijā — Haralds Silovs, kurš bija kļuvis par pirmo sportistu olimpisko spēļu vēsturē, kas startējis klasiskās ātrslidošanas un šorttreka sacensībās.

Andris Šics un Juris Šics kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu. Tāpat sudraba medaļu skeletonā ieguva Martins Dukurs, bet Tomass Dukurs izcīnīja 4. vietu. Latvijas bobsleja divnieks Edgars Maskalāns/Daumants Dreiškens ieguva 8. vietu, bet četrinieks (Edgars Maskalāns/Pāvels Tulubjevs/Raivis Broks/Mihails Arhipovs) — 11. vietu. Latvijas hokeja izlase ieguva 12. vietu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]