Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota

**Ferdinands I**
*Фердинанд I*
Ferdinands I; Фердинанд I
Bulgārijas cars (līdz 1908. gadam - kņazs)
	1887. gada 7. jūlijā — 1918. gada 3. oktobrī
Priekštecis	Aleksandrs I
Pēctecis	Boriss III
Dzimis	1861. gada 26. februārī; Vīne, Austrijas Impērija; ( Austrija)
Miris	1948. gada 10. septembrī (87 gadu vecumā); Koburga, Okupētā Vācija; (Bavārija, Vācija)
Apglabāts	Svētā Augustīna baznīca, Koburga, Bavārija, Vācija
Dzīvesbiedre	Burbonu-Parmas Marija Luīze; Reisas-Kestricas Eleonora;
Bērni	Boriss III; Bulgārijas Kirils; Bulgārijas Jevdokija; Bulgārijas Nadežda;
Dinastija	Saksijas-Koburgas un Gotas dzimta
Tēvs	Augusts
Māte	Orleānas Klementīne
Reliģija	katolisms
Paraksts

Ferdinands I (bulgāru: Фердинанд I; dzimis 1861. gada 26. februārī, miris 1948. gada 10. septembrī) bija Bulgārijas kņazistes kņazs no 1887. līdz 1908. gadam un Bulgārijas karalistes cars no 1908. līdz 1918. gadam.

Tika ievēlēts par Bulgārijas kņazu pēc tam, kad 1886. gadā puča rezultātā no troņa bija spiests atteikties Aleksandrs I. Iesākumā atradās Bulgārijas premjerministra Stefana Stambolova ēnā, tomēr 19. gadsimta beigās palielināja savu ietekmi valstī. 1908. gadā deklarēja pilnīgu Bulgārijas neatkarību no Osmaņu impērijas un pieņēma cara titulu. Vadīja Bulgāriju Pirmā Balkānu kara laikā no 1912. gada oktobra līdz 1913. gada maijam, kad Balkānu valstis karoja pret Osmaņu impēriju, kā arī Otrā Balkānu kara laikā 1913. gada vidū, kad, nespēdamas vienoties pēc uzvaras karā, pārējās valstis karoja ar Bulgāriju. Ferdinanda I ietekmē Bulgārija Pirmā pasaules karā karoja Vācijas Impērijas un Austroungārijas pusē. Pēc zaudējuma karā Ferdinands I bija spiests atdot troni dēlam Borisam III un devās trimdā uz Vāciju, kur nodzīvoja līdz savai nāvei jau pēc Otrā pasaules kara.