Pāriet uz saturu

Figūru modelēšana

Vikipēdijas lapa

Figūru modelēšana ir tehnika 3D modelēšanā, kur primitīva figūra (četrstūris, cilindrs, lode, u.c.) tiek izmantota, lai izveidotu pamata formu gala modelim. Pamata forma tiek izgrebta, lai veidotu gala modeli. Šis process izmanto vairākus atkārtojošus soļus, lai sasniegtu gala produktu, kas var novest pie efektīvākas un vairāk kontrolējama modelēšanas procesa.

Apakšgrupas modelēšana ir atvasināta no idejas, ka darbs ir progresējis, ja mākslinieks vēlas, lai viņa darbs tiktu attēlots mazāk ass vai kantains. Katra skaldne tiktu sadalīta mazākās, vairāk detalizētākās skaldnēs (parasti kopā pa 4). Tomēr vairāk pieredzējušiem figūru modelētājiem izdodas izveidot viņu skaldnes modeli bez tā sadalīšanas apakšgrupās. Būtībā figūru modelēšana tiek sadalīta ļoti vienkāršā poligona vadības konceptā.

Kvadrātveida virsmas, kuras parasti sauc par četrstūriem, ir būtiska vienība figūru modelēšanā. Ja mākslinieks sāk modelēšanu ar kubu, tad māksliniekam būs 6 četrstūrveida skaldnes pirms presēšanas. Kamēr lielākā daļa 3D modelēšanas lietotņu nodrošina neierobežota izmēra skaldnes iespējas, to rezultāti bieži vien ir vairāk paredzami un patstāvīgi strādājot ar četrstūriem. Tas ir tāpēc, ka uzzīmējot X un savienojot to ar četrstūra virsotnēm, tā pamatne gandrīz vienmēr paliks tāda pati. Gandrīz vienmēr, jo, kad četrstūris ir kas cits bez perfekta paralelograma (piemēram, rombs vai trapece), tad pamatne parasti būs atšķirīga. Arī sadalot četrstūri divos vai četros trijstūros, tas padara vieglāku modeļa sagatavi priekš programmatūras, kas var apstrādāt tikai trijstūrus

Priekšrocības un trūkumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Figūru modelēšana ir modelēšanas metode, kas ir ātra un viegli apgūstama. Tā ir arī ievērojami ātrāka nekā ievietojot katru punktu atsevišķi. Tomēr ir sarežģīti pievienot lielu daudzumu detaļu modelim, izmantojot šo veidošanas tehniku bez pieredzes.