Filips Stjuarts Milners-Berijs

Vikipēdijas lapa
Filips Stjuarts Milners-Berijs
Philip Stuart Milner-Barry
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 20. septembrī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Miris 1995. gada 25. martā (88 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Nodarbošanās matemātiķis, šahists

Filips Stjuarts Milners-Berijs (angļu: Philip Stuart Milner-Barry; 1906. gada 20. septembris Londona1995. gada 25. marts Londona) bija Lielbritānijas matemātiķis un šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzimis skolotāja ģimenē kā otrais no sešiem bērniem. Agri sevi parādījis kā talantīgs šahists. 1923. gadā uzvarējis Lielbritānijas jauniešu šaha čempionātā.[1] Pēc skolas beigšanas iestājies Kembridžas Universitātē, kur bijis universitātes šaha izlases dalībnieks un sadraudzējies ar citu vēlāk pazīstamu angļu šahistu Konelu Hjū O'Donelu Aleksanderu. Pēc augstskolas beigšanas no 1929. līdz 1938. gadam strādājis Londonas fondu biržā. No 1938. līdz 1945. gadam bijis laikraksta The Times šaha apskatnieks (šajā amatā vēlāk viņu nomainījis Harijs Golombeks).

Otrā pasaules kara laikā nodarbojies ar kriptogrāfiju, strādājis kopā ar Alanu Tjūringu pie Enigmas koda atšifrēšanas. No 1943. gada bijis 6. nodaļas priekšnieks, kas bijusi atbildīga par vācu radiogrammu atšifrēšanu.[2]

Pēc kara strādājis Apvienotās Karalistes Valsts kasē un Veselības ministrijā, bet vēlāk - Britu apbalvojumu sistēmā. 1947. gadā apprecējies, ģimenē piedzimis dēls un divas meitas. 1953. gadā izcīnījis sudraba medaļu Lielbritānijas šaha čempionātā (uzvarējis Daniels Janovskis).[3] No 1970. līdz 1973. gadam bijis Lielbritānijas šaha federācijas prezidents.

Pārstāvējis Anglijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

Apbalvots ar Britu impērijas ordeni (1946), Pirts ordeni (1962) un Karalisko Viktorijas ordeni (1975).

Devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Nimcoviča aizsardzībā turnīru praksē ieviesis variantu: 1. d4 Zf6 2. c4 e6 3. Zc3 Lb4 4. Dc2 Zc6 ar sekojošo Dе7, d6 un е5, kuru vēlāk attīstījis Marks Taimanovs. Franču aizsardzībā piedāvājis gambīta variantu: 1. e4 e6 2. d4 d5 3. e5 c5 4. c3 Zc6 5. Zf3 Db6 6. Ld3 cxd4 7. cxd4 Ld7 8. 0—0!? Zxd4 9. Zxd4 Dxd4 10. Zc3, bet Krievu aizsardzībā izstrādājis variantu: 1. e4 e5 2. Zf3 Zf6 3. Zxe5 d6 4. Zf3 Zxe4 5. De2 De7 6. d3 Zf6 7. Lg5 Zbd7.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]