Franču aizsardzība
| Franču aizsardzība | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Gājieni | 1. e4 e6 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ECO kods | C00 — C19 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pirmavots | L. Lusenas grāmata | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Izstrādātāji | Steinics, Nimcovičs, Rubinšteins un citi | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Piederība | Pusatklātās atklātnes. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Franču aizsardzība ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. e2-e4 e7-e6 .
To klasificē pie pusatklātām atklātnēm ar Šaha atklātņu enciklopēdijas kodiem C00 līdz C19.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atklātne 1. e4 e6 sastopama jau L. Lusenas grāmatā un 16.-18. gadsimta itāļu teorētiķu darbos. Bieži sastopama L. Laburdonē partijās. Savu nosaukumu ieguva pēc korespondencšaha partijas Londona — Parīze (1834-36), kurā franču šahisti, lietojot gājienu 1. ... e7-e6, guva uzvaru. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā franču aizsardzības popularitāte strauji pieauga. Lielu pienesumu franču aizsardzības teorijas attīstībā devuši K. Janišs, V. Steinics, Z. Tarrašs, Ā. Nimcovičs, A. Rubinšteins. Turpmākos gados vērtīgas idejas atrada M. Botviņņiks, T. Petrosjans, V. Rauzers, M. Eive un citi.[1]
Stratēģiskā ideja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vairumā gadījumu franču aizsardzībā rodas pozīcijas ar balto bandinieka ķīli uz e5, kas nosaka to aktīvu darbību karaļa spārnā. Melnie tiecas pēc pretuzbrukuma centrā ar uzrāvienu c7-c5 (vai f7-f6), saistot to ar aktīvu darbību dāmas spārnā izmantojot atvērto "c" vertikāli. Galvenās melno problēmas saistītas ar saspieto stāvokli karaļa spārnā un baltlauciņu laidņa c8 attīstību.
Taraša variantā (3. Zd2 c5) izveidojas pozīcija ar melno izolētu bandinieku uz d5.[1]
Galvenie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2. d2-d4 d7-d5[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sistēmas ar 3. Zb1-c3[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. ... Zg8-f6
- 4. Lc1-g5
- 4. ... d5xe4 — Rubinšteina variants
- 4. ... Lf8-e7 — Klasiskais variants
- 4. ... Lf8-b4 — Mak-Ketčona variants
- 4. e4-e5 Zf6-d7 — Steinica variants
- 4. Lc1-g5
- 3. ... d5xe4
- 3. ... Lf8-b4 — Nimcoviča variants
Taraša sistēma 3. Zb1-d2[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. ... c7-c5
- 3. ... Zg8-f6
- 3. ... Zb8-c6
Sistēma 3. e4-e5[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nomaiņas variants 3. e4xd5[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Čigorina sistēma 2. Dd1-e2[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Playing the French A Complete Repertoire for Black based on 3.Nc3 Nf6 and 3.Nd2 c5 by Jacob Aagaard, Nikolaos Ntirlis. Publisher: Quality Chess, 2013 ISBN 978-1-907982-36-1 (angliski)
- Суэтин А.С. Французская защита. — Москва, ФиС, 1983. (krieviski)
- Евгений Свешников. Выигрывайте против французской защиты 1. e4 e6 2. d4 d5 3. e5! — Москва, 2005. (krieviski)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 435.lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Partijas ar 3. Zc3 Lb4 4. e5 c5.
- Partijas ar klasisko variantu
- partijas ar Rubinšteina variantu
- Partijas ar Mak-Kečona variantu.
- Partijas ar 3. e5.
| ||||||||||||||||||||||