Filipīnu operācija (1941—1942)
Filipīnu operācija (1941—1942) | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Klusā okeāna kara | |||||||||
Japāņu liesmu metēji Bataanā | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
Japānas impērija | |||||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
Masaharu Homma Hidejoši Obata Ibo Takahaši Nišizo Cukahara |
Daglass Makarturs Džonatans Veinraits(padevās gūstā) Džordžs Pārkers (padevās gūstā) Manuels Kvezons Bazilio Valdess | ||||||||
Spēks | |||||||||
129 435 karavīru[1] 90 tanki 541 lidmašīnu |
151 000 karavīru[2] 108 tanki[3] 277 lidmašīnu[4] | ||||||||
Zaudējumi | |||||||||
Pēc japāņu datiem:[5]
Pēc amerikāņu datiem:[6]
|
146 000[7]
|
Filipīnu operācija (angļu: The Philippines campaign) bija 1941. gada Japānas Impērijas iebrukums Filipīnās, ko aizsargāja filipīniešu un amerikāņu karaspēks.
Sabiedroto spēki pārsniedza japāņu karaspēku kopējā cilvēku skaita ziņā, taču bija vāji apbruņoti un apmācīti (tas galvenokārt attiecas uz Filipīnu vienībām), japāņi pārsniedza arī ekipējuma ziņā. Turklāt pēc tam, kad japāņi bija sagrābuši Nīderlandes Austrumindijas un Malaju, apgāde arhipelāgā, kas atradās dziļi aiz ienaidnieka līnijām, bija apgrūtināta, kas galu galā noveda pie tā, ka atlikušie Sabiedroto spēki Filipīnās kapitulēja.
Līdz 1942. gada jūnijam japāņu armija ieņēma visas Filipīnu arhipelāga salas. Sabiedroto spēku sakāve noveda pie Filipīnu okupācijas, kas ilga divarpus gadus. Okupācijas laikā japāņu karaspēks pastrādāja daudzus kara noziegumus, piemēram, nāves maršu Bataanas pussalā. Pie šiem noziegumiem pieder arī briesmīgie apstākļi japāņu karagūstekņu nometnēs. Daudzi karagūstekņi tika aizvesti uz Japānu, lai strādātu raktuvēs un rūpnīcās uz tā sauktajiem elles kuģiem, kuru transportēšanas apstākļi bija vēl sliktāki nekā nometnēs. Turklāt šie kuģi nebija īpaši marķēti, daudzus no tiem nogremdēja sabiedroto lidmašīnas un zemūdenes.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Reports of General MacArthur Arhivēts September 30, 2012, Wayback Machine vietnē. Order of Battle plate. The total includes all elements of divisions assigned to the 14th Army at some point in the campaign, and replacements. The maximum strength of Japanese ground forces was approx. 100,000. The total does not include 12000+ Army air force personnel, whose totals were drastically reduced after January 1, 1942.
- ↑ The Fall of the Philippines Arhivēts February 17, 2012, Wayback Machine vietnē. p. 18. The Philippine Army totalled 120,000 and the Army of the United States 31,000.
- ↑ The Fall of the Philippines Arhivēts December 16, 2019, Wayback Machine vietnē., p. 33.
- ↑ The Fall of the Philippines Arhivēts December 16, 2019, Wayback Machine vietnē., p. 42. Total includes 175 fighters and 74 bombers.
- ↑ Senshi Sōsho 戦史叢書 (japāņu) 2. Asagumo Shimbunsha. 1966.
- ↑ Philippine Islands. Center of Military History, U.S. Army. 2003. gada 3. oktobris. 19. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. maijs. Skatīts: 2009. gada 19. februāris.
Since 6 January the Japanese had suffered 7,000 battle casualties, with another 10,000 to 12,000 men dying of disease.
- ↑ Life Magazine gives a total of 36,583 US/Filipino troops captured 9 April 1942 ""Missing in Action": With 66 Boys Lost on Bataan, the People of Harrodsburg, Ky. Pay Their Price for Freedom". Life: 15. July 6, 1942.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Filipīnu operācija.
- C. Peter Chen. «Invasion of the Philippines». WW2DB. Skatīts: 2005. gada 31. maijs.
- «Animated History of The Fall of the Philippines». HistoryAnimated.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. jūlijs. Skatīts: 2011. gada 7. janvāris.
- Battle for Bataan