Klusā okeāna karš

Vikipēdijas lapa
Klusā okeāna karš

Klusā okeāna karš (angļu: Pacific War) bija Otrā pasaules kara laikā notikušās kaujas Tālajos Austrumos, Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna reģionā. Vietējā karadarbība šajā reģionā norisinājās kopš 1931. gada, kad Japāna okupēja Mandžūriju. Japānas ekspansija turpinājās līdz 1942. gadam.

1941. gada 7. un 8. decembrī Japāna nekavējoties uzbruka britu bāzēm Āzijā (Honkongā) un amerikāņu bāzēm Klusajā okeānā (Pērlhārborā). Šis uzbrukums kļuva par argumentu, lai ASV iesaistītos Otrajā pasaules karā.

Kara laikā ASV uzbūvēja aptuveni 1200 karakuģus, tostarp 99 aviācijas bāzeskuģus, savukārt Japāna varēja nodot ekspluatācijā tikai dažus lielus karakuģus.

Japāna kapitulēja sabiedrotajiem 1945. gada 14. augustā, kad Japānas valdība paziņoja, ka tā ir pieņēmusi Potsdamas deklarāciju. Nākamajā dienā, 15. augustā, imperators Hirohito pa radio uzrunāja tautu un paziņoja par Japānas beznosacījumu kapitulāciju. 1945. gada 2. septembrī ap plkst. 9.00 Japānas Impērijas pārstāvji oficiāli parakstīja Japānas kapitulācijas aktu. Šo dienu uzskata par Otrā pasaules kara pēdējo dienu.

Zaudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klusā okeāna karā ASV zaudēja aptuveni 200 000 karavīru.

Kopējie padomju armijas zaudējumi Padomju-japāņu karā (ņemot vērā kritušos, ievainotos un bez vēsts pazudušos) bija 36 tūkstoši cilvēku.

Jaunzēlandes bruņotie spēki Klusā okeāna kampaņā zaudēja 578 vīrus.

Ķīnas zaudējumi karā ar Japānu sasniedza aptuveni 1,5 miljonus kritušo kaujās, 750 000 bez vēsts pazudušo un 1,5 miljonus mirušo no slimībām.

Karā tika nogalināti vairāk nekā 2,1 miljons japāņu karavīru un aptuveni 800 000 civiliedzīvotāju. 1,2 miljoni nogalināto karā ar ASV, 480 000 karā ar Ķīnu un 84 000 karā ar PSRS.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]