Fizikāla konstante ir fizikāls lielums, kas raksturo nevis atsevišķus objektus, bet gan pasaules fizikālās īpašības kopumā. Fizikālās konstantes rodas matemātiskos aprēķinos, kas apraksta apkārtējo pasauli ar teorētiskās fizikas palīdzību. Bieži starp tām tiek iekļautas arī citas konstantes, kas kaut kādā mērā ir saistītas ar konkrētiem fizikāliem ķermeņiem.
Vārdu "konstante" lieto, ja lieluma skaitliskā vērtība laika gaitā nemainās. Realitātē tas varētu arī tā nebūt (piemēram, pēdējos gados ir radušās liecības[1][2] par labu tam, ka smalkās struktūras konstanteVisumaevolūcijas gaitā mainās). Un tomēr, pat ja šie lielumi ar laiku mainās, tad tas notiek ārkārtīgi lēni, un vērā ņemamas izmaiņas ir gaidāmas tikai Visuma vecumamērogos.
Fizikālās konstantes iedala tādās, kuras mainās atkarībā no mērvienības, kādā tās tiek mērītas, un tādās kuras atkarībā no mērvienībām nemainās. Šīs konstantes sauc attiecīgi par dimensionālām un bezdimensionālām. No mērvienībām neatkarīgās konstantes tiek uzskatītas par fundamentālākām.