Aderkasi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Fon Aderkaši)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aderkašu dzimtas ģerbonis

Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi (vācu: von Aderkas) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības, Igaunijas bruņniecības un Sāmsalas bruņniecības matrikulās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aderkašu dzimta cēlusies no Rīgas arhibīskapa Johana I no Lūnes vasaļa Johana, kas 1277. gadā kopā ar Ungerniem, Tīzenhauzeniem un Vrangeļiem un citiem pieminēts kā Johans no Aderkašiem (Johannes de Adricas).[1] Aderkaši ir bijis sens vietvārds līvu apdzīvotajā Vidzemes ziemeļrietumu daļā (Metsepolē), kuru kā savu dzimtas vārdu pieņēma viņa pēcnācēji.[2] Zināms, ka 1357. gadā arhibīskaps Fromholds izlēņoja Aderkašiem Katvaru muižu (vācu: Kadfer), kas kļuva par mantojamu dzimtas īpašumu līdz pat 20. gadsimtam. 1441. gadā Aderkaši saņēma lēnī zemes īpašumus arī no Sāmsalas-Vīkas bīskapa, pēc bīskapijas likvidēšanas pārgāja Dānijas militārajā dienestā. No 1499. gada dzimtai kādu laiku piederēja arī Aderkašu muiža (Fistehl, Fistehlen) mūsdienu Taurupes pagastā.[3]

Zviedru Vidzemes laikā Fabiāns no Aderkašiem 1638. gadā iegādājās Ķirbižu muižu (Kürbis) un kā Zviedrijas armijas virsnieks uzdienējās līdz pat ģenerālmajora pakāpei.

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai Aderkasi dienēja tās armijā. Tā Frīdrihs fon Aderkass (Friedrich Wilhelm Karl von Aderkas, 1767–1843) bija Krievijas armijas majors un vēlāk Tērbatas universitātes militārās mācības profesors. Savukārt Emanuēls fon Aderkass (Emanuel Woldemar Ottokar Alexander von Aderkas, Эммануил Викторович Адеркас, 1845–1898) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors.

Aderkašu muižas Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz, 1930, S. 642
  2. Astaf von Transehe-Roseneck. Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Teil 1, 1: Livland, Bd.: 1, Görlitz, 1929, S. 394-415 Astafs fon Tranzē-Rozeneks Vidzemes bruņniecības ģeneoloģijas rokasgrāmata: Die Familie leitet Ihren Namen von dem Lehnsbesitz Adrikas, der nahe Lemsal liegt, her.
  3. Heinrich von Hagemeister: Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands T. 1. Riga: E. Frantzen, 1836, lk.71–72

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Astaf von Transehe-Roseneck: Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Teil 1, 1: Livland, Bd.: 1, Görlitz, 1929, S. 394-415
  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz, 1930, S. 642