Pāriet uz saturu

Metsepole

Vikipēdijas lapa
Mõtsa pūol
Metsepole
11. gadsimts  1207
Location of zeme
Location of zeme
Metsepoles valsts (novada) minimālais un maksimalais lielums pēc dažādām vēstures kartēm (12.-13.gs.)
Pārvaldes centrs castrum Mezepol
Reliģija līvu pagānisms
Valdība militāra aristokrātija
Vēsture
 - Dibināta 11. gadsimts
 - Metsepoli iekļāva Livonijas bīskapijas sastāvā 1207

Metsepole (lībiešu: Mõtsa pūol, latīņu: Metsepole, Methsepole) bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš uz Sakalu. Metsepoles dienvidos atradās Lēdurgas zeme, ko reizumis uzskata par atsevišķu līvu pilsnovadu, un Turaidas zeme. Uz austrumiem pletās Idumeja, Imera un citas Tālavas latgaļu zemes. Ziemeļos tā robežojās ar Sakalas zemi. Metsepoles galvenā pilskalna atrašanās vieta vēl nav noskaidrota, tas varētu būt Grebu pilskalns, pēc citiem uzskatiem vai nu Skultes, vai arī Liepupes vai Limbažu pilskalni.

Metsepoles galvenais pilskalns

[labot | labot pirmkodu]
Metsepole kā viena no līvu zemēm (1185—1230)

Izteiktas piecas hipotēzes par 1226. gada dokumentos par zemju dalīšanu starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas arhibīskapiju minētās Metsepoles pils (latīņu: castrum Mezempol) atrašanās vietu.

Viena no tām apɡalvo, ka galvenais pilskalns bijis Liepupes tuvumā, kur pie pilskalna ar raksturīgiem viduslaiku nocietinājumiem ir sena baznīca. Tas varēja atrasties arī Skultē pie Aģes upes (Bielenstein, 1892), kur ir pavisam neliels pilskalns pie Stārastiem. Tā tuvumā Skultē atrodas sena baznīca, bet rakstītie avoti pie Aģes upes 1545. gadā min ciemu ar nosaukumu Meszekule, kas varbūt ir tāla atskaņa no kādreiz lielā Metsepoles apgabala nosaukuma.

Saskaņā ar šobrīd vadošo hipotēzi Metsepoles pārvaldes centrs bija taɡadējā Dikļu paɡastā, kur pie Grebu mājām atrodas Grebu pilskalns un Grebu Bļodas kalns. 1989. gadā arheologs Juris Urtāns arheoloģiskajos izrakumos tur atrada lauskas no ķieģeļiem un podnieka ripas darinājumus.[1] Grebu pilskalna apdzīvotību datē ar vēlā dzelzs laikmeta beigām un viduslaiku sākuma periodu, bet nav skaidrības par uzkalniņu kapulauku šo pilskalnu tuvumā (Brastiņš, 1930). Tomēr tas atrodas tālu no lielā ceļa gar jūru, kur notika karaspēka pulcēšanās pirms karaɡājieniem. Vājš atbalsts šai hipotēzei ir jaunākas cilmes vietvārds Mežmuiža (Brastiņš, 1930), kas nav minēts zviedru 17. gs. revīzijās un 17.—18. gs. kartēs[2].

Nosaukuma izcelsme

[labot | labot pirmkodu]

Līvu valodā mõtsa pūol nozīmē "mežaina vieta vai meža puse". Mūsdienu igauņu valodā mets nozīmē "mežs" un pool — "apkārtne", "puse". Somiski šo pašu vārdu raksta metsänpuoli.

Pirmās rakstiskās ziņas Indriķa hronikā, kur rakstīts, ka 13. gadsimta sākumā Metsepolē dzīvojuši līvi.

Tagad senais līvu Metsepoles novads ietilpst Limbažu un Saulkrastu novada teritorijā, kā arī Valmieras novada ziemeļrietumu teritorijā.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1206. gadā priesteris Aleksandrs pēc bīskapa Alberta norādījuma apmetās Metsepoles novadā, kristīja vietējos līvus un sāka celt baznīcu. 1207. gadā pieminēta Metsepoles kristīgā draudze. Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma Metsepole kā trešais Gaujas līvu novads nonāca Rīgas bīskapa pārvaldībā.

1210. gada ziemā cauri Metsepolei kristiešu karaspēks iebruka igauņu apdzīvotajā Sontaganā (pirmais karagājiens uz Sontaganu). Sekoja igauņu iebrukums Metsepolē, kur viņi ar trim karapulkiem pilnīgi izpostīja novadu.

1211. gadā igauņi atkārtoti izpostīja Metsepoli (kauja pie Turaidas). Pēc kara sākās liela sērga, kuras laikā apmira liela daļa līvu.

Kad 1224. gada 31. decembrī pāvests Honorijs III par savu legātu Livonijā iecēla Vilhelmu no Modenas, viņš 1225. gada pavasarī kopā ar Livonijas bīskapu Albertu, Sēlijas bīskapu Lambertu un hronistu Indriķi vispirms apmeklēja Turaidu un Lēdurgu, tad Metsepoli, Idumeju un Letijas ziemeļu daļu (Autini). Tālāk viņš devās uz Ugaunijas zemi.[3]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Arheologu interesi piesaista atklājumi Dikļu pilskalnos lsm.lv 07.02.2026
  2. «Indriķa hronika. X». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. maijā. Skatīts: 2013. gada 19. novembrī.
  3. XXIX nodaļas teksts latīņu valodā Indriķa hronika

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]