1638. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1635 1636 1637 - 1638 - 1639 1640 1641
Latvijā: 1635 1636 1637 - 1638 - 1639 1640 1641
Laikapstākļi: 1635 1636 1637 - 1638 - 1639 1640 1641
Sportā: 1635 1636 1637 - 1638 - 1639 1640 1641
Kino: 1635 1636 1637 - 1638 - 1639 1640 1641
Rīga 1638. gadā (M. Merians).

Šajā lapā ir apkopoti 1638. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads ietilpa zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 19. aprīlis — Kurzemes hercogs Frīdrihs nodeva Jēkabam Ketleram tiešā pārvaldē Kuldīgas, Saldus un Ventspils apgabalus. Frīdrihs paturēja sev tikai dažas tiesības un kontroli vissvarīgākajos gadījumos.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. maijs — Karalis Vladislavs izsniedza diplomu Matiasam Būrenam uzņemšanai Kurzemes bruņniecībā. Tas attiecās ne tikai uz M. Būrenu, bet uz visu viņa dzimtu (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts). Bet Kurzemes bruņniecība nevēlējās uzņemt savās rindās nesen titulu saņēmušos (tikai 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot grāfa titulu, dzimta tika uzņemta Kurzemes bruņniecībā).

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 26. jūlijs — Tā, kā Polijas karalis negribēja atzīt Jēkaba valdīšanu, Frīdrihs it kā saslima un formāli atteicās no valdīšanas par labu Jēkabam.
  • Hercogs Jēkabs pārņēma Kuldīgu savā valdīšanā. Kuldīgā jaunais hercogs Jēkabs izstrādāja savus kuģniecības un saimniecības plānus.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. augusts — Sastādītajā apkārtrakstā hercogs Jēkabs pavēlēja ar ārzemju meistaru līdzdalību sākt dzelzs ieguves, kuģubūves un darvas tecināšanas uzņēmumu izveidi. Darbus nekavējoties uzsāka hercoga Jēkaba rezidencē Kuldīgā un tai padotajās tehnoloģiski piemērotās vietās.
  • 7. augustsKonsistorijas protokolā Nr. 81 fiksēts, ka Rātes birģermeistara kungs teica: "Pateicība mīļajam Dievam, kas žēlīgi novērsis un aizslēdzis visiem uzbrukumiem un ienaidnieku nodomiem mūsu vārtus un ar bagātīgu svētību pavairojis mūsu barību un labklājību, brīnišķīgi apbūvējis un paplašinājis mūsu pilsētu, beidzot arī mūsu robežām sagatavojis mieru un klusumu, lai mēs varētu celt baznīcu. Mums vajag Dievu teikt un slavēt, jo Tas Kungs ar mums ir ko lielu padarījis, lai mēs būtu priecīgi. Tāpēc, godājamā Rāte, visuvarenajam Dievam par godu un kā parādnieku pateicība par viņa spēcīgo aizsardzību, tēvišķīgo glābšanu ar bagātīgu svētību un atvēlētu mieru, kā arī priekšpilsētas iedzīvotāju kristietības nostiprināšanai un augošās jaunatnes pamācīšanai tapa baznīcas būve, kas drīz beigsies un pēc kuras izskata jau spriežams, kā vārdā to saukt; ierosinu izbeigt debates." Rātskungi piekrita un nolēma, ka baznīca jāsauc Jēzus vārdā – Jēzus baznīca. Pirms tam daži pilsētas Rātes locekļi jaunuzcelto baznīcu gribēja nosaukt Zviedrijas karalienes Kristīnes vārdā.
  • 12. augusts — Superintendents Hermanis Samsons iesvētīja jauno Jēzus baznīcu.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ar nosaukumu "Lettus" [Latvietis] tika publicēta pirmā Georga Manceļa sastādītā vācu – latviešu vārdnīca. Tā ir pirmā latviešu valodas vārdnīca vispār. Pirmajā daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem. Šai vārdnīcai ir arī pielikums: "Latviešu frazeoloģija", kam savukārt divi pielikumi – "Desmit sarunas" un Salamana sakāmo vārdu tulkojums latviešu valodā. "Desmit sarunas", kā norāda Aleksejs Apīnis, ir pirmais latviešu "mākslinieciskās prozas iedīglis". Vārdnīcu izplatīja visā Livonijas latviešu daļā, kas aizsāka strauju kurzemnieku, zemgaliešu un vidzemnieku dialektu atšķirību samazināšanos. Vārdnīca iespiesta G. Šrēdera tipogrāfijā.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]