Frīdrihs Ermlers
Frīdrihs Ermlers (krievu: Вульф Мовшевич Бреслав, pēc 1918. gada krievu: Фридрих Маркович Эрмлер; dzimis 1898. gada 13. maijā Rēzeknē; miris 1967. gada 12. jūlijā Ļeņingradā) bija Latvijas ebreju cilmes padomju kinorežisors.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Rēzeknē kā Vulfs Breslavs trūcīga ebreju amatnieka Movšes Breslava ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā pārtrauca farmācijas studijas un iestājās Krievijas impērijas armijā (1917). 1918. gadā pieņēma vārdu Frīdrihs Ermlers. Krievijas pilsoņu kara laikā cīnījās lielinieku pusē Ziemeļkrievijā, nokļuva gūstā. Pēc pilsoņu kara beigām mācījās Ļeņingradas ekrāna mākslas institūtā (1923—1924). Viņa filmās dominēja padomju patriotisma tēma. 1929. gadā propagandēja padomju kino Eiropas valstīs, 1935. gadā viesojās ASV. Filmu studijas "Ļenfiļm" mākslinieciskais vadītājs (1939). Viņa dokumentālā filma par Staļingradas kauju "Lielais pagrieziens" ieguva Kannu kinofestivāla Lielo Balvu 1946. gadā. Maskavas kinofestivālā 2003. gadā tika demonstrēta Ermlera filmu retrospekcija.
Filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1926 — Катька — Бумажный ранет
- 1928 — Парижский сапожник
- 1928 — Дом в сугробах
- 1932 — Встречный
- 1934 — Крестьяне
- 1939 — Великий гражданин
- 1943 — Она защищает Родину
- 1945 — Великий перелом
- 1949 — Великая сила
- 1955 — Неоконченная повесть
- 1958 — День первый
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Par Frīdrihu Ermleru (krieviski)
|
- 1898. gadā dzimušie
- 1967. gadā mirušie
- Latvijas ebreji
- Padomju aktieri
- Padomju kinorežisori
- PSRS scenāristi
- Rēzeknē dzimušie
- Mēmā kino režisori
- Ļeņingradā mirušie
- Ar Ļeņina ordeni apbalvotie
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Staļina prēmijas laureāti
- PSRS Tautas skatuves mākslinieki
- Zelta palmas zara ieguvēji