Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns

Vikipēdijas lapa
Frīdrihs Vilhelms III
Friedrich Wilhelm III.
Prūsijas karalis
Branderburgas kūrfirsts
1797. gada 16. novembrī — 1840. gada 7. jūnijā
Kronēšana 1840. gada 7. jūnijā
Priekštecis Frīdrihs Vilhelms II
Pēctecis Frīdrihs Vilhelms IV
Dzimis 1770. gada 3. augustā
Potsdama, Prūsijas Karaliste
(Brandenburga, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1840. gada 7. jūnijā (69 gadu vecumā)
Berlīne, Prūsijas Karaliste
(Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Eskorjals, Karogs: Spānija Spānija
Dzīvesbiedre Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze, Auguste fon Harraha (morgāniska)
Bērni
Dinastija Hoencollerni
Tēvs Frīdrihs Vilhelms II
Māte Hesenes-Darmštates Frīderike
Reliģija kalvinisms (līdz 1817. gadam), Prūsijas ūnija
Paraksts

Frīdrihs Vilhelms III (vācu: Friedrich Wilhelm III.; dzimis 1770. gada 3. augustā, miris 1840. gada 7. jūnijā) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797. gada līdz savai nāvei 1840. gadā un Brandenburgas kūrfirsts līdz Svētās Romas impērijas likvidēšanai 1806. gadā. Frīdriha Vilhelma III valdīšanas laiks iekrita Napoleonu karu laikā. Pēc Napoleona sakāves Frīdrihs Vilhelms III bija viens no Svētās Savienības balstiem. Tautā par pašu Frīdrihu Vilhelmu III populārāka bija viņa skaistā sieva — Luīze fon Meklenburga-Štrēlica, kura bija izteikta Napoleona pretiniece.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frīdrihs Vilhelms dzimis Potsdamā kā vecākais dēls Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma II ģimenē. Saskaņā ar prūšu valsts tradīcijām jaunībā viņš dienēja armijā. 1793. gadā apprecējās ar Meklenburgas-Štrēlicas princesi Luīzi. 1797. gadā pēc tēva nāves kļuva par Prūsijas karali, un sāka vairākas svarīgas reformas valstī.

Sākoties Napoleona kariem, Prūsija centās saglabāt neitralitāti. Tomēr vēlāk galmā virsroku guva kara piekritēji Frīdriha Vilhelma III sievas vadībā, un 1806. gada oktobrī Prūsija iesaistījās karā pret Franciju. Tomēr tā paša gada 16. oktobrī cieta smagu sakāvi Jēnas-Auerštetes kaujā un Frīdrihs Vilhelms III bija spiests pilnībā pakļauties Napoleona un Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I diktātam. Galms pārcēlās uz Mēmeli, bet Prūsija zaudēja visas poļu teritorijas un teritorijas uz rietumiem no Elbas. 1809. gadā Frīdrihs Vilhelms III viesojās Rīgā, kur Muses biedrības namā viņam rīkoja pieņemšanu.

Pēc Napoleona sakāves 1812. gada karā Prūsija pieslējās Krievijai cīņā pret Napoleonu un prūšu karaspēks spēlēja būtisku lomu Napoleona sagrāvē. Vīnes kongresā Prūsija izcīnīja vairākus teritoriālus ieguvumus. Pēc Napoleona sagrāves Frīdrihs Vilhelms III realizēja daudz konservatīvāku politiku nekā valdīšanas sākumposmā. Mira 1840. gadā un Prūsijas troni mantoja viņa dēls Frīdrihs Vilhelms IV.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Frīdrihs Vilhelms II
Prūsijas karalis
17971840
Pēctecis:
Frīdrihs Vilhelms IV
Priekštecis:
Frīdrihs Vilhelms II
Brandenburgas kūrfirsts
17971806
Pēctecis:
Svētā Romas impērijas likvidēšana
(pievienota Prusijai)
Priekštecis:
nodibināta
Lejasreinas lielhercogs
18151840
Pēctecis:
(pievienota Prusijai)