Frančesko Mozers

Frančesko Mozers
Francesco Moser

Personas dati
Dzimis	1951. gada 19. jūnijā Palu di Džovo, Itālija
Iesauka	Checco
Komandas informācija
Komanda	Beidzis karjeru
Disciplīna	Šoseja, treks
Loma	Braucējs
Braucēja tips	Individuālais braucējs/klasiku speciālists
Profesionālās komandas
Sezonas	Komanda
1975 1976-1977 1977-1982 1983-1985 1986 1987 1988	Filotex Sanson Famcucine GIS Supermercati Brianzoli Château d'Ax
Lielākās uzvaras
Lielās tūres Tour de France Jauno braucēju ieskaite (1975) 2 posmi (1975) Giro d'Italia Kopvērtējums (1984) Punktu klasifikācija (1976, 1977, 1978, 1982) 23 posmi Daudzdienu sacensības Volta a Catalunya (1978) Tirreno–Adriatico (1980, 1981) Viendienas un klasikas Pasaules čempionāts grupas braucienā (1977) Itālijas čempionāts grupas braucienā (1975, 1979, 1981) Milāna—Sanremo (1984) Parīze—Tūra (1974) Parīze—Rubē (1978, 1979, 1980) Gente—Vevelgema (1979) Giro di Lombardia (1975, 1978) La Flèche Wallonne (1977) Züri-Metzgete (1977)
Medaļas Pārstāvot: Itālija Šosejas riteņbraukšana Pasaules čempionāts Zelts Sankristobala 1977 Grupas brauciens Sudrabs Ostuni 1976 Grupas brauciens Sudrabs Nirburgringa 1978 Grupas brauciens

Frančesko Mozers (itāļu: Francesco Moser; dzimis 1951. gada 19. jūnijā Palu di Džovo, Trentīno)) ir bijušais profesionālais Itālijas šosejas riteņbraucējs. Viņš bija viens no dominējošiem braucējiem laika posmā no 1970. gadu vidus līdz 1980. gadu sākumam, uzvarēja 1984. gada Giro d'Italia, 1977. gada Pasaules čempionāta grupas braucienā un guva sešas uzvaras trijos no pieciem klasikas pieminekļiem. Profesionālo karjeru Frančesko Mozers sāka 1973. gadā. Viņam piemita lieliska pedalēšanas tehnika, bet viņa atlētiskais augums neļāva viņam būt spēcīgam kalnu braucējam. Ar 273 izcīnītām uzvarām šosejas riteņbraukšanas karjerā viņš ir trešais panākumiem bagātākais braucējs aiz Edija Merksa (426) un Rika Van Loja (379), bet apsteidz Riku Van Stēnbergenu (270) un Rodžeru De Vlāminku (255).

Citi sasniegumi

Mozers uzvarēja 1977. gada Pasaules čempionātā Sankristobalā, Venecuēlā, apsteidzot Vācijas pārstāvi Dītrihu Tūravu un savu tautieti Franko Bitosi. Mozers divreiz ieguvis arī sudraba medaļu — 1976. gadā aiz Beļģijas pārstāja Fredija Mārtensa un 1978. gadā aiz Nīderlandes sportista Gerija Knetemana.

1984. gada 19. janvārī Mehiko Mozers pēc ilgas fiziskas gatavošanās un treniņiem pārspēja plaši zināmo 1972. gadā Edija Merksa uzstādīto stundas rekordu. Mozers nobrauca 50,808 kilometrus, izmantojot radikāli mainītu un aerodinamiski pielāgotu velosipēdu (ar guļstūri un pilniem disku ratiem), kurš bija krietni sarežģītāks par parasto treka velosipēdu, kuru Merkss izmantoja 1972. gadā. Tā rezultātā 1997. gadā UCI aizliedza stundas rekordu uzstādīšanu, izmantojot velosipēdus ar tehnoloģiskiem jauninājumiem, salīdzinot ar 1972. gadā izmantoto. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, Merksa 1972. gada rekords netika pārspēts līdz 2000. gadam. Mozers savu velosipēdu pārdeva izsolē, ienākumus ziedojot UNICEF. 1999. gadā viņš atzinās asins dopinga izmantošanā rekorda pārspēšanai. Tajā viņam palīdzēja sporta ārsts Frančesko Konkoni, bet tobrīd šis dopinga veids nebija aizliegts. 1984. gada rekords noturējās vairāk kā deviņus gadus un Mozera mēģinājums atvēra durvis aerodinamiskajām tehnoloģijām riteņbraukšanā. Mozers profesionālo karjeru beidza 1987. gadā.

Sasniegumi lielajās tūrēs

Lielā tūre	1973	1974	1975	1976	1977	1978	1979	1980	1981	1982	1983	1984	1985	1986
Giro d'Italia	15	7	—	4	2	3	2	IZST	21	8	IZST	1	2	3
Tour de France	—	—	7	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Vuelta a España	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	10	—	—

Piezīme: IZST — izstājās

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frančesko Mozers.

• Olympedia profils (angliski)
• The Sport.org profils (angliski)
• Munzüger Sport profils (vāciski)
• ProCyclingStats profils (angliski)
• Cycling Archives profils (angliski)
• CycleDatabase profils (angliski)