Francijas Marija Terēze
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Francijas Marija Terēze" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Francijas Marija Terēze Šarlote (dzimusi 1778. gada 19. decembrī, mirusi 1851. gada 19. oktobrī) bija Francijas karaļa Luija XVI un Marijas Antuanetes vecākā meita, princese no Burbonu dinastijas.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marija Terēze piedzima Versaļas pilī 1778. gada 19. decembrī. Viņas tēvs bija Francijas karalis Luijs XVI (1754—1793), māte — Austrijas erchercogiene, Francijas karaliene Marija Antuanete (1755—1793). Vēlāk karaļpārim piedzima vēl trīs bērni, bet tie nomira bērnībā.
1789. gada oktobrī, sākoties Franču revolūcijai, Luiju XVI kopā ar ģimeni piespieda mitināties Tilerī pilī Parīzē, bet karaļa brāļiem izdevās aizbēgt no valsts. Arī Luijs XVI ar savu ģimeni, tostarp trīspadsmitgadīgo Mariju Terēzi, 1791. gada jūnijā centās bēgt, tomēr nesekmīgi. 1792. gada septembrī Francijā atcēla monarhiju, un karalisko ģimeni ievietoja Tempļa cietumā. 1793. gadā karaļpāri sodīja ar nāvi. Marija Terēze cietumā palika līdz 1795. gada decembrim, kad viņas mātes dzimtene Austrija apmainīja revolucionāru Nikolasu Marī Kvinetu pret Mariju Terēzi. Turpmākos gadus Marija Terēze dzīvoja Austrijā, bet 1799. gadā, sava tēvabrāļa Luija XVIII aicināta, sāka dzīvot Jelgavas pilī, kur Luijs XVIII uzturējās kā Krievijas imperatora Pāvila I viesis. 19. jūnijā Marija Terēze apprecējās ar savu brālēnu, tēva otrā brāļa Šarla X dēlu Luiju Antuānu, Angulēmas hercogu.
Turpmākos gadus princese pavadīja dažādās Eiropas valstīs, līdz 1814. gadā Napoleons tika sakauts un tronī kāpa Marijas Terēzes tēva brālis Luijs XVIII, kurš ar ģimeni atgriezās Francijā. 1815. gadā Napoleons atgriezās un atguva varu Francijā, bet Marija Terēze nocietinājās Bordo pilsētā un atteicās padoties imperatoram. Napoleons pilsētu ieņēma un Mariju Terēzi arestēja, taču ļāva viņai pamest Franciju. 1815. gada jūnijā Napoleons tika sakauts pie Vaterlo un Luijs XVIII ar ģimeni atgriezās Francijā. Luijs XVIII mira 1824. gadā, un tā kā viņam nebija bērnu, tronī kāpa jaunākais brālis Šarls X, Marijas Terēzes tēva brālis un arī vīratēvs. 1830. gadā Jūlija revolūcijas rezultātā Burbonus gāza, un karaliskā ģimene devās trimdā vispirms uz Lielbritāniju, bet 1832. gadā uz Austriju.
Marija Terēze nomira 1851. gadā, septiņus gadus pēc sava vīra. Viņa nomira Frohsdorfa pilī, Lancenkirhenā, Lejasaustrijā. Apglabāta franciskāņu klostera baznīcas kapenēs Nova Goricā (mūsdienu Slovēnijā). Marijai Terēzei un viņas vīram nebija bērnu, bet vīra brāļa Šarla Ferdinanda, Berijas hercoga, vienīgais dēls Anrī, Šamboras grāfs, nomira bez bērniem 1883. gadā, izbeidzot Francijas Burbonu dinastiju.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francijas Marija Terēze.
|